Latvijā marta beigās bezdarba līmenis bija 9,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.
Bezdarba līmenis Latvijā martā pieaug līdz 9,2%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zemākais bezdarba līmenis marta beigās reģistrēts Rīgas reģionā – 5,6%, bet augstākais Latgalē – 19,8%. Kurzemē bezdarba līmenis marta beigās bija 11,3%, Vidzemē - 10,2%, bet Zemgalē - 9,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Martā bezdarba līmenis visvairāk pieaudzis Latgalē, kur tas palielinājies par vienu procentpunktu, savukārt Zemgalē tas pieaudzis par 0,3 procentpunktiem. Vidzemē bezdarba līmenis martā, salīdzinot ar februāri, ir krities par 0,4 procentpunktiem, Kurzemē - 0,2 procentpunktiem, bet Rīgas reģionā - palicis nemainīgs.
Starp lielākajām pilsētām zemākais bezdarba līmenis marta beigās joprojām bija Rīgā - 5,3%. Seko Jūrmala (6,3%), Valmiera (7%), Jelgava (7,6%), Ventspils (8,3%), Daugavpils (11,5%), Jēkabpils (11,9%), Liepāja (12,9%), savukārt visaugstākais bezdarba līmenis aizvien bija Rēzeknē, kur bez darba marta beigās bija 18% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Mēneša laikā starp pilsētām visbūtiskāk - par 1,7 procentpunktiem - bezdarba līmenis pieaudzis Rēzeknē. Par 0,9 procentpunktiem tas palielinājies Daugavpilī, par 0,5 procentpunktiem - Jēkabpilī un Jelgavā, bet par 0,1 procentpunktu - Rīgā.
Savukārt Ventspilī bezdarba līmenis mēneša laikā sarucis par vienu procentpunktu, Valmierā bijis samazinājums par 0,5 procentpunktiem, bet Liepājā un Jūrmalā pagājušajā mēnesī bezdarba līmenis saglabājies nemainīgs.
Šogad februāra beigās Latvijā bezdarba līmenis bija 9,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.