Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») apšauba, ka Irānas naftas piegādes Baltkrievijai varētu notikt caur Ventspils ostu. Kā šodien preses konferencē pieļāva Lembergs, komersanti neriskēs sabojāt attiecības ar Krieviju.
Komentējot aģentūras «Reuters» pagājušajā nedēļā izplatīto informāciju, ka Baltkrievija pirmo reizi iegādājusies naftu no Irānas, un, iespējams, tā varētu tikt piegādāta Baltkrievijai caur Ventspili vai Odesas ostu, Lembergs atzina, ka viņam par to nekas vairāk neesot zināms.
No loģistikas viedokļa Odesas osta Melnajā jūrā ir daudz tuvāks ceļš naftas piegādei no Irānas līdz Baltkrievijai nekā apkārt Eiropai, caur Baltijas jūru un Ventspils ostu. Tomēr Lembergam neesot informācijas par Melnās jūras ostu termināļu tehniskajām iespējām. Pirms 20 gadiem esot būvēts cauruļvads no Odesas līdz Baltkrievijai, lai varētu piegādāt naftu no Melnās jūras. «Projekts tika pabeigts, bet tā, kā bija domāts, tas nekad nestrādāja. Vai tas ir darba kārtībā, to, atklāti sakot, es nezinu. Otrkārt, man nav informācijas, vai kādā no Melnās jūras ostām, teiksim Odesā, ir kāds terminālis, kas var pieņemt importā naftu,» atzina Lembergs.
Baltkrievijai jau esot pieredze naftas piegāžu nodrošināšanā caur Baltijas jūru. «Tas bija pirms gadiem pieciem, sešiem, kad bija nosacīta krīze Krievijas un Baltkrievijas attiecībās, kur krievi arī tajā laikā ierobežoja naftas piegādes uz Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām,» skaidroja Lembergs. Toreiz naftas piegādāta no Venecuēlas.
«Viens variants bija caur Ventspili, bet [AS «Ventspils nafta» akcionārs] «Vitol» nobijās, ka Krievija var sadusmoties par tādu pretimnākšanu, un tad [nafta] nāca caur Tallinu uz Baltkrieviju - caur Latvijas teritoriju. Tā kā toreiz [nafta] no Venecuēlas nenāca caur Ventspili, es nedomāju ka tagad ies. Es to apšaubu, jo «Vitol» ir «Rosņeft» stratēģiskais partneris, un «Rosņeft» ir Kremlis, un tas Kremlim nepatiks. Tur ir liels bizness, un viņi nekrāmēsies ar kaut kādiem sīkumiem, lai sabojātu attiecības ar Kremli,» atzina Lembergs.
Aģentūra «Reuters», atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Baltkrievijas valsts naftas uzņēmums «Belorusņeftj» no Irānas Nacionālās naftas kompānijas iegādājies 80 000 tonnu naftas, un pirmā krava varētu tikt nosūtīta jau 20.februārī.
Sagaidāms, ka nafta vispirms tiks nogādāta uz Odesas ostu vai Ventspils ostu, bet pēc tam pa dzelzceļu tā tiks vesta uz Baltkrieviju, aģentūrai «Reuters» sacīja informētie avoti.
Minska ir spiesta meklēt alternatīvus naftas iegādes avotus, ņemot vērā konfliktu ar Maskavu saistībā ar parādu par dabasgāzes iegādi. Tādēļ Krievija 2016.gadā samazināja jēlnaftas piegādes Baltkrievijai no plānotajiem 24 miljoniem tonnu līdz 18 miljoniem tonnu.
Tikmēr Krievijas gāzes koncerns «Gazprom» vēsta, ka pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos Baltkrievijas parāds par dabasgāzes piegādēm sasniedzis 340 miljonus ASV dolāru.
