Iedzīvotāju ienākuma nodoklis šķeļ Pašvaldību savienību

Par vienu procentu samazinātais IIN no nākamā gada sniegs priekšrocību darbiniekiem. «Uz rokas» saņemtā alga nedaudz palielināsies. Tajā pašā laikā saruks pašvaldību un valsts budžeta ienākumi.

Ir noteikts sadalījums:

80% no IIN ieņēmumiem nonāk pašvaldībās, bet 20% valsts budžetā.

Lai kompensētu iztrūkumu un novērstu situāciju, ka nabadzīgās pašvaldības nespēj nodrošināt visus obligātos pakalpojumus iedzīvotājiem, pilsētas un novadus dotēs. Šajā brīdī veidojas pretruna starp pašvaldībām.

Nabadzīgākajām šāds piedāvājums ir gana labs. Taču bagātās vietvaras vēlētos manīt tieši sadalījumu, lai pašvaldības procentuāli saņemtu vēl vairāk, bet valsts – mazāk. «Ja mēs skatāmies vienkārši uz IIN pārdali, tad praktiski šis finansējums lielākajā daļā paliek Rīgā un Pierīgā. Tas ir tikai normāli. Ekonomiskā aktivitāte, protams, Rīgā un Pierīgā ir augstāka, bet resursi un pakalpojumi iedzīvotājiem jānodrošina ir visā teritorijā. Līdz ar to, ja mēs skatāmies tikai vienkāršu pārdali, Latgales pašvaldības no katra eiro, ko mēs pārdalām papildus, saņem tikai četrus eiro centus,» uzskata Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jolanta Plūme.

«De facto»

salīdzina divas pašvaldības – nabadzīgo Daugavpili un bagātāko Ventspili.

Daugavpils kopējie ieņēmumi no IIN un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda šogad ir teju divas reizes lielāki nekā Ventspilī. Taču praktiski uz vienu iedzīvotāju Daugavpilī tie ir 479 eiro. Savukārt Ventspilī – 591 eiro.

Nemainot procentuālo sadalījumu no IIN starp pašvaldībām un valsti, tajā pašā laikā palielinot valsts dotāciju, ieguvējas ir abas pilsētas. Daugavpilī ienākumi uz vienu iedzīvotāju nākamgad pieaugs līdz 500 eiro, bet Ventspilī – līdz 635 eiro. «Tā dotācija, ko valsts dod finanšu izlīdzināšanai, ir daudz lielāka, nekā tā ir parasti – 36 miljoni eiro. Būtu jāvienojas par to, ka šī dotācija ir pastāvīga un nāk no valsts kā līdzfinansējums pašvaldību izlīdzināšanā,» norāda Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis («Latgales partija»).

Kamēr J. Lāčplēsis šķiet apmierināts, pretējas emocijas pauž Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»). Ja palielinātos nevis dotācija, kur lauvas tiesu paņem nabadzīgākie novadi, bet pieaugtu IIN procentuālais sadalījums par labu pašvaldībām, tad ieguvēja būtu Ventspils un pārējās turīgās pilsētas un novadi.

Tieši bagātās pašvaldības ir tās, kuras iebilst pret to visvairāk

Piemēram, ja nākamgad 81% no ieņēmumiem nonāktu pašvaldībās, bet 19% valsts budžetā, tad Daugavpils ieņēmumi saruktu par 3 352 509 eiro. Turpretim Ventspils budžets pieaugtu par 159 378 eiro. Pagaidām gan valdībā šādai Ventspils un pašvaldību savienības nostājai atbalsta nebija. A.Lembergs uzskata, ka «tur nopietnu argumentu nebija. Tas galvenais bija – «jūs tak nenomirsiet». Tā pieeja apmēram tāda, ka tas vajadzīgs Lembergam, Seskam, Ušakovam, Rāviņam, vārdu sakot, pašvaldību vadītājiem kaut kas personīgi no tā vajadzīgs.»

A. Lemberga un J. Lāčplēša sacītais skaidri attēlo divus grupējumus Pašvaldību savienības iekšienē. To iezīmē arī fakts, ka piektdienas vakarā savienībai ar valdību neizdevās panākt kompromisu par IIN sadali.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan mēģina norādīt, ka «tur ar Aivaru Lembergu vispār nekādā sakarība nav.

Kompromisi ir tādi – no vienas puses tā ir nauda, bet no otras puses tā ir arī attieksme.

Pēdējā laikā, ko pašvaldības izjuta, tieši ne to labāko attieksmi.»

Tomēr pašvaldību atšķirīgie viedokļi par IIN sadali bijis kā pēdējais piliens konfliktā starp rocības ziņā dažādajiem novadiem un pilsētām. Nepietiekamu savu interešu pārstāvniecības dēļ lielie novadi nolēmuši izveidot Reģionālo centru apvienību. Par tās dibināšanu lems jau nākamnedēļ. Tā pagaidām darbošoties Pašvaldību savienības ietvaros. Tādā veidā ietaupot naudu. Taču pieļauj, ka

kādā brīdī apvienība varētu kļūt par neatkarīgu biedrību.

Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters («Vienotība») stāsta: «No iepriekšējās pieredzes un paskatoties, cik veiksmīgi gan lobē, gan pārstāv savas intereses republikas nozīmes pilsētas, protams, arī personālijas ir svarīgas, kas to dara, mēs redzam, ka mēs netiekam līdzi ar savu interešu definēšanu, noformulēšanu un arī ar aizstāvēšanu.» Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa («Kuldīgas novadam») papildina, ka «ir jautājumi, kuri ir svarīgi noteiktai pašvaldību grupai, kas arī ir normāli, jo pašvaldības ir ļoti dažādas».