UR iesaka atcelt normu, ka firmas reģistrēšanai nepieciešama mājokļa īpašnieka piekrišana

Jau gada sākumā bija jāsagatavo «Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns», bet gads iet uz beigāsm un tas joprojām nav gatavs. Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai plānu prezentēs tikai nākamā gada janvāra sākumā. Darbi būtiski kavējušies galvenokārt tāpēc, ka liela daļa atbildīgo bijuši aizņemti ar Latvijas prezidentūru Eiropas savienībā. Plānā ir vairāki būtiski uzlabojumi, lai apkarotu fiktīvo firmu reģistrēšanu, ko izmanto nodokļu izkrāpšanas shēmās un naudas atmazgāšanā. Tomēr par daudzām svarīgām lietām vienoties nav izdevies vairākus gadus.

Naudas atmazgāšana un krāpšanās ar nodokļiem joprojām ir ienesīgs nelegālais bizness. Lai šo pakalpojumu varētu realizēt, krāpnieki veido desmitiem un simtiem firmu lielus astoņkājus, taču patiesībā šīs firmas eksistē tikai uz papīra.

Valdes locekļi un īpašnieki bieži ir bezpajumtnieki, kas ļauj par pāris eiro izmantot savus personas datus.

Firmas fiktīvi piereģistrētas adresēs, kur tās nav atrodamas. Pēc kāda laika firmas pazūd, bet atrast to direktorus un valdes locekļus nevar.

Lai cīnītos ar to, ka krāpnieki firmas reģistrēja patversmēs un svešos dzīvokļos, 2011.gadā Saeima grozīja likumu. Kopš tā laika firmas dibinātājam jāsaņem rakstiska atļauja no dzīvokļa, mājas vai zemes īpašnieka firmu tur pierakstīt, tomēr izmaiņas cerēto labumu nedeva un krāpšanās ar fiktīvo firmu shēmām turpinājās.

«Nekā personīga»

Dagmāras ielā Rīgā atklāja dzīvokli – rekordistu. Šo adresi kā savu bija uzrādījušas 127 fiktīvas firmas.

To dibinātāji Uzņēmumu reģistrā iesniedza papīrus ar viltotiem šā dzīvokļa īpašnieku parakstiem. Reģistra uzdevums nav veikt parakstu īstuma pārbaudi, tāpēc šādas un līdzīgas firmas turpināja reģistrēt.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Guna Paidere atzīst - «ir pagājuši vairāki gadi un esam veikuši izvērtējumu, kā tas ir strādājis. Un tas secinājums ir tāds, ka šis regulējums nedarbojas.»

Krāpniekfirmas no adreses «izlikt» ir gandrīz neiespējami.

«Nekā personīga» zināmi gadījumi, kad Uzņēmumu reģistrs piedāvā panākt vienošanos ar fiktīvās firmas pārstāvi, jo firmu varot pārcelt tikai tas, kurš to ir piereģistrējis.

Kā apkarot šādus krāpniekus, plāna pagaidām nav nevienam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieļauj, ka viens no risinājumiem varētu būt kāda elektroniskā paraksta apliecināta atļauja no dzīvokļa īpašnieka puses, lai būtu mazākas iespējas viltot šo parakstu, taču ministre atzīst, ka viņai vēl nav gatavas atbildes. Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) uzskata: «Tā ir lielās liberālās politikas sekas, ka mēs dzenamies pēc kaut kādiem rādītājiem «doing business» un pārējais. Un viens no šiem rādītāja elementiem ir – cik viegli ir reģistrēt uzņēmumu. Un mūsu valstī patiešām ir ļoti viegli reģistrēt uzņēmumu.»

Ko iesākt ar privātpersonu dzīvokļu īpašniekiem, Finanšu ministrijai tādas idejas nav un nav arī bijis uzstādījuma, ka tas būtu jārisina, piebilda Reirs.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norāda, ka iekšlietu ministrs jau vairākus gadus Saeimā Juridiskajā komisijā un citur likumprojekta izstrādes gaitā rosinājis, ka šis

apliecinājums no dzīvokļa īpašnieka būtu notariāli jāapstiprina, taču šī iecere saskārusies ar iebildumiem, ka tas sadārdzina uzņēmējdarbības procesu.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) saka: «Šajā lietā jātiekas četrām pusēm – reģistram, uzņēmējiem, namīpašniekiem un Finanšu ministrijai. Jo es uzskatu, ka birokrātiskie šķēršļi jau šobrīd ir pārāk daudziem uzņēmējiem.»

Uzņēmumu reģistra galvenā notāre iesaka pirms četriem gadiem ieviesto normu par nekustamā īpašuma īpašnieka apliecinājumu atcelt

un iedot lielākas pilnvaras reģistram kontrolēt, vai firma adresē patiešām atrodas. Ja rodas aizdomas par krāpniecību – ļaut tās darbību apturēt.

«Pašlaik mums ir diskusijas ar Finanšu ministriju un VID, kas uzstāj, ka būtu jāsaglabā šīs piekrišanas. Bet tas, ko mēs redzam no skaitļiem un statistikas, – tas slogs nav efektīvs. Tas nav sevi attaisnojis. Jo tas, kā bija pirms tam un kā ir tagad, – tā situācija nav mainījusies,» sacīja Paidere.

Valsts ieņēmumu dienests pamanījis, ka krāpnieki seko līdzi tehnoloģiskajam progresam. Pēdējā laikā aizvien vairāk viņi sākuši izmantot e-paraksta sniegtās iespējas. VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis atzina, ka noziedzīgā grupējuma iesaistītās personas izmanto drošus elektroniskos parakstus, kas ir izsniegti bezpajumtniekiem, tikko pilngadību sasniegušām personām, samaksājot kaut kādu nelielu atlīdzību, paņem no viņiem kartes un tālāk jau piereģistrē uzņēmumu it kā jau viņu vārdā. Un šie tad ir tie fiktīvie uzņēmumi, kas saimniecisko darbību neplāno veikt, bet tiek izmantoti shēmās.

Ja firmas ar valdi un īpašniekiem no Latvijas vēl ir iespējams izkontrolēt, tad gandrīz neiespējami to izdarīt, ja uzņēmumus reģistrē uz pilsoņiem no Afganistānas, Uzbekistānas, Kazahstānas un citām tālām valstīm. Finanšu ministrija un VID jau pagājušajā gadā prasīja deputātiem Saeimā labot likumus, lai to ierobežotu. Ieteikumi bija dažādi, piemēram, likt ārzemniekam personīgi ierasties Uzņēmumu reģistrā Latvijā, lai pārliecinātos, ka firma un tās īpašnieki ir īsti. Deputāti iebilda.

Kamēr deputāti domā, izmeklētāji secina, ka fiktīvu uzņēmumu skaits būtiski pieaudzis.

Vairākas juristu firmas Latvijā sāk plaši piedāvāt iespēju reģistrēt SIA, kur amatos un īpašniekos atrodami ārvalstnieki. Ir arī tādi, kas iemanījušies visai veiksmīgi viltot it kā ārvalstu reģistros izsniegtus dokumentus, jo par to īstumu pārliecināties var pēc garu un sarežģītu starpvalstu formalitāšu izpildīšanas.

Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) norāda: «Tas jau ir gadu vecs stāsts, ka Budžeta komisijai neradās pārliecība, ka iecerētā norma būs efektīva un gan Finanšu ministrija, gan VID saka, ka mēs bijām labi iecerējuši, bet jūs noraidījāt. Pagaidām mēs joprojām esam diskusiju procesā. Jo

es neticu tām normām, kurām, nebūdams uzņēmējs, ļoti ātri varu atrast vairākus apiešanas scenārijus.»

Čerņeckis atzīst: «Bez šaubām – tas nav labi. Mēs zinām, ka tā ir problēma, ka

tā ir sprauga likumdošanā. Mums vajadzētu ātri pieņemt grozījumus,

tāpēc mēs ar viena veida grozījumiem esam nākuši. Ar cita veida... Ne vienmēr viņi izprot nepieciešamību aizlāpīt caurumu. Cerams, ka jaunajā plānā kāds no šiem mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem arī gūs atbalstu un mēs izgrozīsim likumdošanu.»

VID ir izveidojis tā saucamo krāpniekfirmu adrešu «melno sarakstu». Tajā iekļautas 80 adreses, kur pēdējos gados reģistrēti kopumā 1736 fiktīvi uzņēmumi. Tas ļāvis apkarot, piemēram, firmas, kas atradās Rīgas bezpajumtnieku patversmēs.

Trīs gadu laikā VID aizliedzis ieņemt amatus firmās 4314 personām, kas iesaistījušās naudas atmazgātāju shēmās. Tomēr firmu dibināšana turpinās.