Latvija šogad jau atkal tērēs vairāk budžeta līdzekļus nekā nopelna, teica finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš norāda, ka problēmas rada «pieaugošā apetīte» tērēt budžeta līdzekļus. «Šī apetīte aug neskatoties uz to, ka jau tagad nodokļu ieņēmumos un izdevumos ir atšķirības no plānotā,» teica Reirs.
Viņš atzīmēja, lai arī iekšzemes kopprodukts šogad nepieaug tik strauji kā prognozēts gada sākumā, tomēr joprojām Latvijas ekonomika uzrāda labus rezultātus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. «Mēs joprojām esam Eiropas valsts ar vienu no straujākajām ekonomikas attīstībām,» piebilda ministrs.
Komentējot ceturtdien paziņotos datus, ka valsts budžetā pirmajos četros mēnešos izveidojies 155 miljonu eiro pārpalikums, finanšu ministrs skaidroja, ka lielāko daļu no šiem līdzekļiem veido Eiropas fondu maksājumi par jau īstenotajiem projektiem un avansa maksājumi jaunajam plānošanas periodam. Valsts budžetā ieņēmumi ir par 1% mazāki nekā plānots.
Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai,
Latvijas valsts budžetā bija deficīts 347 miljonu eiro jeb 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Reirs: no ēnu ekonomikas ik gadu var gūt papildu 50-70 miljonus eiro
No ēnu ekonomikas valsts budžets ik gadu var gūt papildu 50-70 miljonus eiro, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs.
«Sajūtas saka tā, ka 50-70 miljonus eiro papildu līdzekļus no ēnu ekonomikas var iegūt. Gribu to arī apliecināt arī ar cipariem, piemēram, nodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar izaugsmi ir augstāki. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests strādā un ēnu ekonomikas daļu samazina,» teica Reirs, norādot, ka nodokļu ieņēmumi katru gadu ir bijuši augstāki nekā ekonomikas izaugsme.
«SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījums liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2013.gadā.
