Kas netiek pateikts par Lattelecom un LMT apvienošanu

Nav zināms, vai valdība precīzi pateikusi skandināvu uzņēmumam, ko tā vēlas un kādi ir tās uzstādījumi: pirmkārt - tas, otrkārt - tas, treškārt - tas, ceturtkārt - tas. Tāpat nav zināms, cik precīzi izsvērtas kompāniju, klientu un pakalpojumu kvalitātes indikācijas.

TeliaSonera tagad Latvijas valdībai piedāvātie trīs attīstības varianti nozīmē abu uzņēmumu apvienošanu. Ceturtais variants - nedarīt neko. Latvijas valstij atbilde jāsniedz līdz 22. janvārim.

Visdrīzāk, tas izrādīsies brīdis, kad tikai dažas dienas būs sākusi strādāt jaunā valdība vai arī tās būs Laimdotas Straujumas valdības pašas pēdējās dienas. Šādās situācijās iespējams arī neiespējamais.

Apvienošanās iespēju pētīja vēl 20. gadsimtā

Stāsta par iespaidīgāko telekomunikāciju nozares uzņēmumu Lattelecom un LMT sinerģiju sākums meklējams vēl pagājušā gadsimtā. «Ja nemaldos, pirmie šādi vērtējumi par apvienošanos un privatizāciju tika veikti vēl 1999. gadā,» pastāsta Pēteris Vilks, kurš no 1997. līdz 2005. gadam vadīja Konkurences padomi.

2002. gadā Konkurences padome iespējamas apvienošanas sakarā pētīja, kuros tirgos var izraisīties problēmas un kuros - nē. «13 gados no šī brīža telekomunikāciju tirgus ir attīstījies ļoti dinamiski, un mēs redzam, ka būtībā Latvijā patērētāji bauda konkurences augļus šajā nozarē,» secināja P. Vilks.

Acīmredzamais: zemi pakalpojumu tarifi, pakalpojumu kvalitāte - viena no labākajām Eiropas Savienībā; tiesa, uzņēmumu peļņa pakāpeniski samazinās, lai arī skaitļi Latvijas ekonomikai gana iespaidīgi.

2014. gadā Lattelecom tīrā peļņa bija 30 milj. EUR, bet LMT - 22 milj. EUR; pamatkapitāla atdeve - attiecīgi 13% un 18%. Savukārt konkurence ir pietiekami efektīva. Vai iespējams veikt salīdzinājumu ar 2002. gadu - un cik rūpīgi Konkurences padome tagad izvērtējusi nozares sektorus?

«Tagad koncentrācija tirgos ir vēl mazāka,» salīdzina P. Vilks. «Mobilo pakalpojumu jomā - pilnīgi noteikti, balss telefonijā un datu pārraidē - arī. Pieļauju, ka ir ļoti specifiski pakalpojumi - datu pārraidē vairumtirdzniecībā, starptautiskajā datu pārraidē, pieejā kādai būtiskai infrastruktūras daļai, plus kādi jauni tirgi, kuros darbojas šie uzņēmumi, - tos Konkurences padomei būtu jāvērtē detalizētāk.»

Tātad Lattelecom un LMT jautājumu skatošā ministru grupa aktivizējusies, tomēr vairāku telekomunikāciju sektoru joma līdz šim diez vai precīzi izpētīta.

«Piemēram, Lattelecom tagad ielaužas arī satura jomā: TV pakalpojumi, programmu paketēšana,» konkretizē bijušais Konkurences padomes vadītājs. «Vajadzētu skatīties, kā mainīsies šis tirgus, jo tas no valsts institūciju puses netika vērtēts gadījumam, ja LMT un Lattelecom darbotos kopīgi.»

Lattelecom pārdošanas labākie brīži

Ja runājam par Lattelecom un LMT pārdošanas vislabāko brīdi, tad visizdevīgākais bija pirms 11. septembra terora aktiem.

Ļoti labs laiks bija arī, kad Lattelecom priekšgalā atradās tā iepriekšējais vadītājs Nils Melngailis. Viņa piedāvātais projekts, kas izrādījās pietiekami sociāls, bija interesants. Tas paredzēja valsts kapitālisma modeli ar uzņēmuma darbinieku līdzdalību tā privatizācijas procesā. N. Melngaili «novāca» - tas bija politisks lēmums.

Trešais pārdošanas variants - 2008. gads, kad pēdējo reizi par Lattelecom un LMT tika piedāvāta milzīga nauda no TeliaSonera puses. Šīs korporācijas politika bija saprotama - ziemeļu tirgus apvienošana. Jo Skandināvijā, Igaunijā un Lietuvā viss risinājās labi, Latvijā - citādi. Ja, pirmkārt, lūkojamies no tirgus monopolizācijas skatpunkta.

«Viņi nāk!»

Jau drīz pēc stāšanās Lattelecom valdes priekšsēdētāja amatā Juris Gulbis sāka pieminēt liela Baltijas telekomunikāciju spēlētāja izveidošanas vajadzību un vēlmi nopirkt LMT. Informatīvajā telpā bieži dzirdams, ka Lattelecom un LMT apvienošanās nepieciešama, lai nostātos pret starptautisko milžu ekspansiju.

Taču šāda iespēja ienākt lielam investoram vai operatoram Latvijas tirgū pastāv jau daudzus gadus. Pie tam caur reālu kanālu - kompāniju Bite, kuras rīcībā ir resursi: frekvences, tīkls, pusmiljonu liela klientu bāze. Bite pieder Mid Europa Partners, tipiskai investīciju kompānijai, kuras parasta stratēģija ir kaut ko iegādāties lētāk, lai pārdotu dārgāk pēc standartlaika - 3-5 gadiem. Neviens globāls telekomunikāciju milzis Biti nav nopircis.

Tomēr J. Gulbis gatavs ieraudzīt apvienošanās draudus, piemēram, NRA viņš pauž: «Publiski paziņots par Tele 2 sadarbību ar MTG, izplatot Viaplay interneta televīzijas pakalpojumu Tele 2 klientiem. Svarīgi atcerēties, ka gan Tele 2, gan MTG lielākais akcionārs ir Zviedrijas Kinnevik investīciju fonds.»

Uzvaicāju par to Baibai Zūzenai, MTG TV Latvia vadītājai. Atbilde bija šāda: «Ir jānotiek neticamajam, lai šobrīd Tele 2 un MTG apvienotos. Strādājam informācijas un izklaides biznesā, tādēļ arvien būsim ieinteresēti sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju.

MTG kā lielākais satura ražotājs un piegādātājs acīmredzot ir nokļuvis retorikas krustugunīs, kas, visticamāk, ir kādam tīkama scenārija lobēšana Lattelecom un LMT apvienošanās sāgā, kas paredz valsts uzņēmumu kontroli nodot privātā sektora rokās. Būtiskākais jautājums paliek ēnā - ko no šāda soļa iegūs vai zaudēs Latvijas valsts un sabiedrība.»

Savukārt ko apvienotais Lattelecom un LMT darītu starptautiskajā arēnā - konkurētu ar Vodafon? Kas tā par lielummāniju - ko šāds latviešu «BIG in Japan» iesāktu, teiksim, Vācijā? Pats galvenais - telekomunikāciju nozarē, atšķirībā no aviācijas, sarežģīti runāt par pārrobežu tirgiem: tos ierobežo konkrētas valsts robežas un konkrēts klientu loks. Un tirgi nebūt nav vienādi, mēs atšķiramies pat no Igaunijas.

Tādēļ arī J. Gulbja nereti piesauktā vadošo Igaunijas mobilās un fiksētās telefonijas operatoru EMT un Elion apvienošanās patlaban minimālā ietekme uz tirgu nav korekts piemērs. Tur eksistē vēl viens pilna pakalpojumu spektra operators - Elisa. Līdz ar to kaimiņzemē konkurence nav iznīcināta, ko nevarēs teikt par Latviju brīdī, ja Lattelecom pēkšņi apvienotos ar LMT.

Faktiski izskatās, ka J. Gulbis ir vienīgā ietekmīgā persona mūsu telekomunikāciju nozarē, kas bieži argumentē par Lattelecom un LMT apvienošanu. Kāds ir viņam tuvējās orbītās esošo cilvēku loks?

Šķēle, Leimanis, Šeflers, Krongorns, Kalvītis

«Kā daudzsološus viņu kopā ar Jāni Leimani 1997. gadā uzaicināja strādāt varenajā Šķēles koncernā AveLatGrupa (ALG),» rakstīja laikraksts Diena 2008. gada maijā. «Sākumā Gulbis kļuva par ALG finanšu direktora vietnieku, vēlāk par ALG piederošā Latvijas balzams (LB) prezidentu.

LB Gulbis vadīja līdz uzņēmuma pārdošanai krievu alkohola miljardierim Jurijam Šefleram piederošajai S.P.I. Pēc tam J. Šeflers viņu uzaicināja strādāt pie sevis, un Gulbis kopā ar ģimeni devās uz Kipru, kur piecus gadus vadīja S.P.I. meitasuzņēmumu.»

Tālāk: «Bez J. Leimaņa cits Gulbja tuvs draugs ir Šķēles finanšu konsultants, digitālās TV lietā apsūdzētais Harijs Krongorns. Taujāts, vai Krongorns, ņemot vērā viņa tuvumu Šķēlem, ir viņa netiešā saikne ar ekspremjeru, Gulbis saka: «Nē, mums ar Hariju ir ļoti labas privātās attiecības, mēs draudzējamies ar ģimenēm, ejam ciemos viens pie otra.»

Nekur tālu zināmu personu lokā nav arī sens A. Šķēles cīņu biedrs Aigars Kalvītis, kurš zina, ko nozīmē sēdēt J. Šefleram piederošā LB padomes priekšsēdētāja krēslā.

«Kad Aigars Kalvītis bija ekonomikas ministrs Bērziņa valdībā,» senākus notikumus atceras Viesturs Šutko, kādreizējais Lattelecom direktoru padomes loceklis, «viņš piedāvāja privatizēt 26% valstij piederošās daļas Lattelecom par sertifikātiem. Un mēs lieliski saprotam, kas aiz tā var slēpties.»

J. Gulbis piecus gadus nostrādājis Kiprā, struktūrvienībā, kas piederēja J. Šefleram, kuru 2008. gadā Krievija izsludināja starptautiskajā meklēšanā pēc tam, kad par nelikumīgu tika atzīts darījums, kurā miljardieris par 300 000 USD ieguva tiesības uz 43 padomju degvīna zīmoliem, tostarp uz Stolichnaya un Moskovskaya.

Cik patiesībā vērts šis darījums, netieši norāda šā gada Roterdamas apgabaltiesas lēmums (pieņemts pēc 12 gadus ilgušās tiesāšanās), kas J. Šefleram piederošajai Nīderlandes kompānijai Spirits International B.V., kas ietilpst S.P.I. Group, atņēma tiesības uz minētajiem zīmoliem Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Gadījumā, ja tiesas spriedums netiktu ņemts vērā, Spirits International B.V. tikai par šīm teritorijām būtu jāmaksā naudas sods 100 000 EUR gadā plus 50 000 EUR ik dienu.

Vai runājam tikai par pagātnes biznesu atbalsīm? Nebūt ne. Kāda versija liecina, ka vienam no pretendentiem uz Citadeles bankas iegādi - J. Šefleram - varētu būt liegta līdzdalība kredītiestādes privatizācijas procesā tālab, ka pastāvējušas aizdomas par viņa saistību ar iepriekšējiem Parex bankas akcionāriem.

Jau pieminēju A. Šķēlem piederējušās firmas Uzņēmumu vadība un konsultācijas darbinieku H. Krongornu, kurš kļuva par pirmo aizdomās turēto Digitālgeitas skandālā. Virszemes TV ieviešanas mestās ēnas stiepās tālu.

Vēl 2009. gadā Valsts kontrole Latvijas Valsts radio un televīzijas centra revīzijas ziņojumā secinājusi, ka Kempmayer Media Limited pēctece - Hannu Digital - sadārdzinājusi ciparu televīzijas projektu par 3,8 milj. Ls. LETA vēstīja, ka Lattelecom, piemēram, veicis vairākus dīvainus maksājumus Hannu Digital, piemēram, «par īpašajām zināšanām».

Laipni lūgti brīvajā tirgū

Virszemes TV tagad laikam ir visbiežāk pieminētais Lattelecom īpašums, ko, līdztekus fiksētajai telefonijai un kanalizācijas kabeļiem, šis uzņēmums - un neviens cits - saņēmis no valsts.

Fiksēto telekomunikāciju patēriņš no mājsaimniecību puses krīt, aptuveni 85% balss trafika tagad ir mobilajos tīklos; protams, paliek maģistrālie tīkli, transporttīkli. Virszemes un interaktīvajā televīzijā Lattelecom vēl jūtas ērti, ko nevar teikt par balss un datu pārraides tirgu. Arvien skaļāk Lattelecom izdzird saucienu: «Laipni lūgti brīvajā tirgū!»

J. Gulbis un Lattelecom sevi pozicionē ar mūsdienīgas terminoloģijas palīdzību - «integrētie pakalpojumi», «investīcijas optisko kabeļu tīklā» vai «mākoņpakalpojumi».

Taču pievērsīsimies kaut vai Lattelecom bezmaksas Wi Fi, par ko deklarēts, ka tam ir vairāk nekā 4300 piekļuves punktu. Piemēram, šā gada martā, pēc Lattelecom mājaslapas datiem, bijis 1,262 miljoni ekspozīciju. Ja šo skaitu vispirms izdalām ar 4300 punktiem un pēc tam - ar dienu skaitu martā (31), tad tas nozīmē, ka vidēji dienā bijušas apmēram 10 ekspozīcijas jeb sesijas caurmērā uz 1 Wi Fi piekļuves punktu. Ne pārāk bieža pieslēgšanās.

Par datu centra DIR 3 rezultativitāti informāciju atrast ārkārtīgi grūti. Un ļoti jāsasprindzinās, lai Lattelecom gada pārskatos atrastu skaitļus, kas raksturotu pārdoto nekustamo īpašumu apjomus, kas visai labi palīdz uzlabot telekomunikāciju uzņēmuma peļņas rādītājus.

Cits vienkāršs veids, kā jūtami palielināt Lattelecom ienākumus, tika nodemonstrēts 2014. gada 1. jūlijā, kad virszemes TV Ekonomiskās paketes cena no 6,20 EUR/mēnesī tika pacelta līdz 7,90 - uzreiz par 27%. Pats nosaukums «Ekonomiskā paka» norāda, ka to izmanto mazākus ienākumus gūstošā Latvijas iedzīvotāju daļa, tostarp pensionāri, bāreņi, atraitnes.

Montieri, kas pārkvalificējās par pašnodarbinātajiem

Pēdējā laikā J. Gulbis īpašu ievērību izpelnījies ar savu komentāru par solidaritātes nodokļa ideju: «Būs jāveic vai nu būtisks darbinieku skaita samazinājums, vai jāceļ pakalpojumu cenas, vai arī jālūdz akcionāriem pārskatīt izvirzītos mērķus un peļņas apmērus.»

Darbinieku skaita mazināšana nav nekas jauns. Pilsētas leģendas statusu iekarojis stāsts par Lattelecom bijušajiem montieriem, kas «pārkvalificējās» par pašnodarbinātajiem drīz pēc J. Gulbja apsēšanās valdes priekšsēdētāja krēslā. Starp citu, J. Gulbim adresētajā vēstulē Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība 2011. gadā rakstīja niknus vārdus:

«Nodrošināt pārrunām labvēlīgu gaisotni uzņēmumā, tajā skaitā - atcelt ierobežojumus Arodbiedrības Uzticības personu darbībai, arodbiedrības informācijas izplatīšanai un saziņai ar arodbiedrības biedriem, pārtraukt dažāda veida antiarodbiedrības izpausmes un darbinieku brīvas izvēles ietekmēšanu.»

Tiek bārstīti dažādi skaitļi, piemēram, Lattelecom un LMT sinerģijas efekts būšot 70 milj. EUR. Iepriekšējo 3 rindkopu kontekstā tā vien gribas piebilst: pat atlaižot visus darbiniekus, tādu efektu nepanākt.

Lattelecom nonācis reālas konkurences situācijā - noteiktos sektoros konkurenti gatavi nograuzt tā pīrāga daļas. Pagātnes mantojums un dāvanas izsīkst. Salīdzinājumā, piemēram, ar LMT šis uzņēmums nav tik ilgstoši un asi izjutis konkurentu spiedienu. Varbūt šis apstāklis liek tik intensīvi runāt par apvienošanos?

Savukārt interesanti tas, kas netiek pastāstīts par Lattelecom kapitalizāciju. Piemēram, optisko kabeļu sistēmas «dzīvo» 25 gadus. Optikai, ko ielicis Lattelecom, amortizācijas termiņš jau beidzies. Tīklā nauda tagad jāiegulda vēlreiz - taču tās ir fantastiskas investīcijas. Jautājums: vai veicot Lattelecom un LMT kapitalizācijas aprēķinus, kāds to ir skaitījis vai arī tīši noklusējis?

Lattelecom + LMT: iespējamais scenārijs

Apvienošanas gadījumā uzņēmumiem - Lattelecom + LMT - kopā būs pats lielākais biznesa portfelis nozarē. Kas spēlē pokeru, labi zina: kam vairāk naudas, tas uzvar. Vispirms var nospēlēt uz pazemināšanos, un tirgu atstās tie, kas nespēs izturēt zemus tarifus; pēc tam tarifus var celt droši.

Visdrīzāk šajā gadījumā cīņā par portfeļiem uzņēmumi un vadošais personāls centīsies pārkost viens otram rīkli. Menedžeri gribēs kaimiņa ķermeni uzsmērēt uz savas sviestmaizes; politikas jeb intrigu būs daudz vairāk nekā biznesa.

Iespejams, pēc portfeļu sadalīšanas, kas ilgs apmēram gadu, notiks IPO - apvienotās kompānijas akcijas sāks kotēties biržā. Izvirzīts pieņēmums, ka šīs Lattelecom + LMT akcijas maksās satriecošu naudu, augs un augs.

Taču kāpēc nekur netiek izvirzīts pieņēmums, ka šīs akcijas gandrīz nevienam nebūs vajadzīgas? Un ka, iespējams, par centiem Telia Sonera - varbūt ar starpnieku palīdzību - piepirks klāt vajadzīgo akciju daudzumu - ap 10%: līdz ar to spēle tiks nospēlēta līdz galam. Pārējie 40% akciju joprojām kotēsies biržā, un visdrīzāk to vērtība pakāpeniski un neapturami kritīsies.

Kāpēc neviens nerunā par to, ka iespējama tāda izgāšanās, kurai vieta būs ekonomikas mācību grāmatās?

Kas tiek noklusēts

Tātad - kas nekad mums netiek pateikts? Pirmkārt, ka akciju vērtībai var būt arī lejupslīdoša tendence. Otrkārt, kāds būs menedžeru sastāvs: ja būs divas menedžeru komandas holdinga ietvarā, būtībā nekas nemainīsies - deķis tiks vilkts te uz vienu, te otru pusi.

Vēl viens risks, par ko netiek runāts, ir citu telekomunikāciju nozares spēlētāju uzvedība. Tie, milzim parādoties, sāks izvairīties ieguldīt naudu attīstībā un - optimistiski izsakoties - nestrādās labāk kā šobrīd.

Sekojoši regulators sāks pamazām pakļauties apvienotās kompānijas interesēm, radot papildu sarežģījumus tirgus otrā un trešā ešelona spēlētājiem. Šis ir vēl viens iemesls, kāpēc iespējamā apvienošana izskatās pēc avantūras.

Scenārija turpinājums: spēlētāju izkārtojums un rīcība

Galvenais spēlētājs, ļoti aptuveni noapaļojot, iekaro ap 50% tirgus. Pirmie soļi: viegls dempings + iespaidīga reklāma + monopolsituācija, kad tas vienīgais spēj piedāvāt visu vienā paketē: nav pat nepieciešams maksāt vairākus rēķinus par nozares pakalpojumiem.

Bez tam tiek ieviesta vienota numerācija, kas tiek piesaistīta arī IP, dinamiskajam komutatoram utt. Kurš spēlētājs vēl to var? Neviens!

Sekojoši: arī citiem spēlētājiem jādomā, kā piedāvāt šādu pašu pilna spektra produktu lētāk. Pazeminot cenas, jāupurē kvalitāte vai jāpazemina darbinieku algas. Iespējamā tālākā notikumu attīstība: Tele 2 nopērk Baltcom - tātad viens konkurents pazūd; Bite nopērk Balticom - pazūd vēl viens spēlētājs.

Pakalpojumu piedāvājums un patērētāju intereses

«Manuprāt, Latvijas valsts diezgan labi ir izmantojusi iespēju, ko sniedza investori - kad tie ienāca savu interešu tirgū,» rezumē P. Vilks, bijušais Konkurences padomes vadītājs. «Rezultāts salīdzinājumā ar citām valstīm ir labs. Pakalpojumu piedāvājums un patērētāju intereses ir sabalansētas.

Telekomunikāciju sektoru neesam atdevuši pilnībā, savukārt esam ieguvuši tehnoloģijas, zināšanas, pieredzi; mums ir ļoti labs un patērētājiem pieejams pakalpojums. Ja savulaik būtu pilnībā pārdevuši galvenos nozares uzņēmumus, mēs pāris gadu laikā iegūto naudu būtu vienkārši «noēduši». Pie tam šajos tirgos akcionāri, tai skaitā Latvijas valsts, arī ir samērā labi pelnījuši.»

Latvija telekomunikāciju jomā, izbēgot no lielu spēlētāju apvienošanas, kļuvusi par nepareizo zvirbuli, kas izrādījies veiksminieks. Varbūt mūsu valsts ir labākā vieta Eiropā, kur būt par mobilo sakaru klientu: gan pakalpojumi, gan infrastruktūra ļoti labi attīstīta, mēs izmantojam pasaules modernākās tehnoloģijas.

Starp citu, nav noslēpums: konsolidāciju nozarē visdažādākajās valstīs diktē lūzums pēc daudziem operatoriem pārāk dārgi izmaksājušās iekļuves UMTS tīklā, kā arī nozīmīgu inovāciju trūkums. Un šo apvienošanos rezultāti raisa aizvien vairāk jautājumu.

Attiecībā uz Latviju pilnīgi skaidrs: nav redzami nozīmīgi pakalpojumi, kuri šeit nevarētu parādīties arī bez Lattelecom un LMT apvienošanas.

Savukārt apvienošanas risku kopsumma ļauj izvirzīt hipotēzi, ka gala rezultātā var zaudēt ikviens. Apvienošanās vajadzīga tiem, kas operē ar miljoniem. Bet vai klientiem?