VID nepiekrīt Valsts kontroles secinājumiem par ieņēmumu dienesta darbu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone
 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nepiekrīt Valsts kontroles secinājumiem par ieņēmumu dienesta darbu, informēja VID. Valsts kontrole revīzijā secina, ka ne 2014.gadā, ne 2015.gadā valstī nav spēkā esoša attīstības plānošanas dokumenta, kurā būtu izvirzīti mērķi un noteikti sasniedzamie rezultāti ēnu ekonomikas apkarošanas jomā, tādējādi pastāv risks, ka valsts budžeta līdzekļi tiks izlietoti bez ilgtspējīga redzējuma ēnu ekonomikas apkarošanā.

Savukārt VID atzīst, ka ieņēmumu dienests nevar būt atbildīgs par tāda attīstības plānošanas dokumenta izstrādi, kurā būtu izvirzīti mērķi un noteikti sasniedzamie rezultāti ēnu ekonomikas apkarošanas jomā.

«VID jau vairāku gadu garumā aktīvi līdzdarbojās «Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāna» izstrādē, kā arī realizē noteiktus pasākumus, neskatoties uz to, ka šāds plāns nav izstrādāts un apstiprināts, kas savukārt norāda uz to, ka šāda attīstības plānošanas dokumenta neesamība pati par sevi nevar liecināt par to, ka valsts budžeta līdzekļi tiks izlietoti bez ilgtspējīga redzējuma ēnu ekonomikas apkarošanā,» apgalvo VID.

Reklāma

Ar mērķi samazināt akcīzes preču nelikumīgo tirgu, kopš 2012.gada VID vadībā tiek izstrādāts un realizēts «Tiesībaizsardzības iestāžu rīcības plāns» cīņā pret akcīzes preču nelikumīgu apriti, kas ir saistošs ne tikai VID, bet arī Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Drošības policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tas liecina par mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kopīgo darbu minētajā jomā, par ko liecina arī sasniegtie rezultāti nelegālās akcīzes preču aprites ierobežošanā.

VID atzina, ka ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījuma rezultāti uzrāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2015.gadā ir mazinājies par 2,2% no iekšzemes kopprodukta. Pēdējo gadu griezumā raugoties, samazinājums ir vēl būtiskāks. «Ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un aplokšņu algu apjoma samazināšanās. Tas liecina, ka pozitīvus rezultātus ir devuši gan VID īstenotie pasākumi brīvprātīgās nodokļu saistību izpildes veicināšanai, gan rosinātās izmaiņas normatīvajos aktos, kas vērstas uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu un ēnu ekonomikas mazināšanu,» uzsvēra VID.

Tāpat VID norādīja, ka nodokļu ieņēmumi ir ļoti cieši saistīti arī ar attiecīgās valsts, šajā gadījumā - Latvijas, ekonomiskās attīstības tendencēm un tempu kopumā. Arī Latvijas Banka ir atzinusi, ka, ņemot vērā Latvijas ekonomikas pieauguma tempu samazinājumu, šogad ir jārēķinās ar, iespējams, mazākiem nodokļu ieņēmumiem budžetā, nekā plānots.

2015.gada nogalē Latvijas tautsaimniecības attīstība sabremzējās, tādējādi apliecinot augsto nenoteiktību un riskus, ko rada ārējās vides faktori, tostarp globālās ekonomikas norises, eirozonas lēnie izaugsmes tempi, ekonomiskā krīze Krievijā un ievērojamais rubļa kursa kritums. VID administrēto nodokļu ieņēmumu pieaugums šā gada četros mēnešos bija par 4,9% jeb 110,8 miljoniem eiro lielāks, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošu periodu, tādējādi sasniedzot 2,36 miljardus eiro.

VID arī norādīja, ka iestādes vadības dokuments ir VID darbības stratēģija 2014.-2016.gadam, kurā kā vieni no svarīgākajiem stratēģiskajiem rezultatīvajiem rādītājiem ir noteiktas nodokļu plaisu izmaiņas, kas ļauj sekot līdzi VID īstenoto pasākumu ēnu ekonomikas apkarošanai progresam. Nodokļu plaisas pievienotās vērtības nodoklim (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un akcīzes nodoklim cigaretēm, naftas produktiem VID sāka aprēķināt 2014.gada otrajā pusgadā, savukārt akcīzes nodokļa plaisa alkoholam pirmo reizi tika aprēķināta 2015.gada beigās.

Visiem nodokļu plaisu rādītājiem par 2014.gadu ir samazinājuma tendence salīdzinājumā ar aprēķiniem par 2013.gadu - tā PVN plaisa ir samazinājusies no 17,8% līdz 16,9%, IIN plaisa no 23,6% līdz 21,4%, VSAOI plaisa no 24,9% līdz 22,5%, akcīzes nodokļa plaisa naftas produktiem no 11,4% līdz 11,1% un tikai akcīzes nodokļa plaisa cigaretēm palielinājās no 28,8% līdz 29,1%.

Tāpat Valsts kontrole norāda, ka VID plānotajā apmērā ir apguvis finansējumu tikai atlīdzības izdevumiem, savukārt finansējuma, kas nodrošinātu muitas kontroles punktu efektīvāku darbību, apguve tiek kavēta, kas norāda, ka būtiskākie pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai netiek efektīvi īstenoti. VID nepiekrīt Valsts kontroles apgalvojumam, ka muitas kontroles punktu modernizācijas pasākumu īstenošanas gaitā ir radušies iepriekš savlaicīgi nekonstatēti apstākļi, kas kavē darbu izpildi, jo, piemēram, MKP «Kārsava» konstatēts, ka elektrotīklu sistēmā nav pietiekamas jaudas skenera pieslēgšanai, līdz ar to skenera iegāde tika pārcelta uz 2016.gadu.

«VID, izstrādājot Iepirkuma tehnisko specifikāciju, prasības attiecībā uz elektropieslēguma izbūvi saņēma no VAS «Latvijas dzelzceļš» speciālistiem. Elektropieslēguma izbūves vieta tika mainīta projekta izstrādes laikā, pamatojoties uz «Latvijas Dzelzceļam» 2015.gada 20.augustā izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem,» atzīst VID.

Valsts kontrole arī secinājusi, ka VID darbinieku atlīdzībai piešķirtais finansējums, lai veiktu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, vismaz 17% apmērā nav izlietots atbilstoši Ministru kabinetā atbalstītajam mērķim. Arī šim viedokli VID nepiekrīt, norādot, ka, pieņemot Ministru kabineta lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu, lai nodrošinātu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu realizāciju un nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, netika norādīts, ka finansējums tiek piešķirts tikai darbiniekiem, kuru amata pienākumi ir tieši saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu.

VID uzskata, ka visi dienesta darbinieki ir iesaistīti ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu realizācijas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas pasākumu realizācijā gan tiešā, gan netiešā veidā sekmējot VID ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu zudumu atgūšanu, darba efektivitātes paaugstināšanu. Sekmīgai iestādes darbībai ne mazāk būtiski ir atbalsta procesi, kuru apmērs un struktūra ir tiešā veidā pakārtoti pamatdarbības procesiem, tostarp ēnu ekonomikas apkarošana. Atbalsta funkciju veicēju uzdevums ir sniegt atbalstu pamatfunkciju sekmīgai nodrošināšanai. Tādējādi atbalsta funkciju veicējiem veidojās ievērojama papildu noslodze saistībā ar ļoti būtisko ieguldījumu jauno politikas iniciatīvu īstenošanā, gan jauno personālresursu administrēšanā, gan iepirkumu veikšanā.

Tāpat Valsts kontrole norāda, ka, lai arī nav nosakāma, kāda daļa no nodokļu ieņēmumu pieauguma ir attiecināma uz ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kā jaunās politikas iniciatīvas pasākumu vienīgie rezultatīvie rādītāji ir noteikti prognozētie ieņēmumi valsts budžetā, līdz ar to nav iespējams novērtēt ieguldītā finansējuma atdevi ēnu ekonomikas apkarošanā. VID kategoriski nepiekrīt šādam apgalvojumam, jo Valsts kontroles ziņojumā «Par Finanšu ministrijas 2015.gada pārskatu» nav konstatēti šādi pārkāpumi vai neatbilstības, attiecīgi VID nav saņēmis Valsts kontroles ieteikumus par šādu pārkāpumu novēršanu.

LETA jau rakstīja, ka, īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, sekmīga bijusi vien finansējuma apgūšana amatpersonu atlīdzības palielināšanā, revīzijā Finanšu ministrijas padotībā esošajā Valsts ieņēmumu dienestā secinājusi Valsts kontrole.

Lai gan finansējums pērn bija paredzēts muitas punktu modernizācijai un darbinieku atalgojumam, sekmīgāk ir veicies ar atlīdzībai paredzētā atalgojuma apgūšanu, medijiem atzina valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Grūtāk bijis ar finansējuma izlietošanu, kas bija paredzēts muitas punktu modernizēšanai.

Turklāt revīzijās arī konstatēts, ka sākotnēji 2015.gadam paredzētais finansējums 10,7 miljonu eiro apmērā neticis izlietots paredzētajiem mērķiem un ticis pārcelts uz turpmākajiem gadiem.

Saistītie raksti
Latvijā ar VID darbu apmierināti 53,3% uzņēmumu

Latvijā ar VID darbu apmierināti 53,3% uzņēmumu

Pērn VID konstatēja pārkāpumus 93% no tirgos veiktajām pārbaudēm; šogad - 85% pārbaužu

Pērn VID konstatēja pārkāpumus 93% no tirgos veiktajām pārbaudēm; šogad - 85% pārbaužu

Rasnačs atbildību Krūma nonākšanā Trasta komercbankas likvidatora amatā noveļ uz FKTK

Rasnačs atbildību Krūma nonākšanā Trasta komercbankas likvidatora amatā noveļ uz FKTK



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Rīga, 215000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 175000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 25000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft