Situāciju VID vērtē kā «šokējošu»; tuvākajā laikā veiks vadošo darbinieku rotāciju

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei šodien uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.

Reizniece-Ozola norādīja, ka patlaban nevar komentēt, vai šī rotācija tiks veikta arī reģionālajās struktūrvienībās, taču pilnīgi noteikti tā ir jāveic svarīgākajās struktūrās, proti, Finanšu policijas pārvaldē, Muitas policijas pārvaldē, Nodokļu kontroles pārvaldē un Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē. Ja Pētersone redzēs nepieciešamību veikt plašākas rotācijas, viņa tās var īstenot, sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa sacīja, ka patlaban padziļināta analīze veikta tikai par Finanšu policijas pārvaldi, bet tāda ir jāveic arī par pārējo VID struktūrvienību darbiniekiem. Arī tas šodien ir uzdots Pētersonei.

«Dienestā ir krīzes situācija, dati ir šokējoši, [korupcijas] «vēzis» struktūras ir skāris diezgan dziļi.

Tāpēc visu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki tiks rotēti, lai pārrautu jebkādas iespējamās korporatīvās saites ar noziedzīgo pasauli,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pētersone, jautāta, vai šāda rotācija nozīmēs, ka struktūrvienību vadītāji varētu zaudēt darbu vai tikai tiktu norīkoti darbā dienesta citā struktūrā, sacīja, ka tas vēl ir jāanalizē, jo šis mehānisms tikai šodien pārrunāts ar finanšu ministri.

Finanšu ministre arī sacīja, ka

Pētersonei līdz 1.maijam jānodrošina, ka tie darbinieki, uz kuriem kritusi nopietna aizdomu ēna, nestrādātu esošajās VID struktūrās.

Vienlaikus Reizniece-Ozola atzina, ka ir

nepieciešami arī godprātīgo VID darbinieku motivācijas pasākumi.

«Pētersones kundze ir apņēmusies sagatavot priekšlikumu godīgo, uzticamo profesionālo darbinieku motivācijai - ir jāpaceļ atalgojums. Es no savas puses esmu personiski gatava virzīt šādu priekšlikumu kā Finanšu ministrijas galveno jaunās politikas iniciatīvu nākamā gada budžetā,» teica Reizniece-Ozola.

Pētersone šodien žurnālistiem norādīja ka medijos izskanējušais darbinieku skaits - 173 - nekādā veidā nav saistīts ar to sarakstu, ko Pētersone iesniegusi Reizniecei-Ozolai. Šo VID amatpersonu deklarāciju padziļināta izvērtēšana par 2014.-2015.gadu tiek veikta jau kopš septembra.

Jau līdz šī gada janvārim ieņēmumu un izdevumu analīze tika veikta 33 VID darbiniekiem, 15 darbiniekiem tika pieprasīta papildu deklarācija, bet pieciem darbiniekiem tika veikts nodokļu audits, kā rezultātā budžetā papildus tika aprēķināti 73 000 eiro.

Patlaban 55 no 173 darbiniekiem jau ir snieguši nepieciešamos paskaidrojumus par deklarācijā norādīto un attiecībā uz viņiem pārbaude ir pabeigta.

Gan VID vadītāja, gan finanšu ministre norādīja, ka

negodprātīgo darbinieku saraksts ir slepens un netiks publiskots pat tajā esošo darbinieku skaits.

Šajā sarakstā iekļauti darbinieki, par kuriem jau ir savākti pierādījumi par viņu negodprātīgo darbību un izdarīti attiecīgie secinājumi.

«Mūsu rīcībā esošie dati tika salīdzināti ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informāciju, un abas šīs informācijas bija gandrīz identiskas,» norādīja Pētersone.

Viņa piebilda, ka līdz 1.maijam būs jāpieņem sākotnējais lēmums par darba attiecību pārtraukšanu ar šiem darbiniekiem. «Tas būs pirmais solis. Protams, pēc tam šie darbinieki manu lēmumu varēs pārsūdzēt finanšu ministrei, un pēc tam vēl var sekot tiesvedība, taču līdz 1.maijam šis pirmais solis ir jāsper,» skaidroja Pētersone.

Pētersone, komentējot, kādēļ finanšu ministrei iesniegtā informācija ir tik slepena un nedrīkst atklāt pat iespējami negodprātīgo Finanšu policijas pārvaldes darbinieku skaitu, norādīja, ka dokuments ir vērtējams kopumā. «Mēs runājam ne tikai par sarakstu, bet par mūsu iegūtajiem faktiem kā tādiem. Nosaukt skaitu vai uzvārdus vai amatus, vai vēl kaut ko - vienkārši nevar vienu daļu noslepenot un vienu daļu no tā dokumenta nensolepenot. Dokuments ir kopumā vērtējams,» skaidroja VID ģenerāldirektore.

Reizniece-Ozola šodien ar Pētersoni pārrunāja arī iespējamās likumdošanas izmaiņas, kas varētu palīdzēt uzlabot VID darbu. Pārrunāta pienākumu sadale starp VID un KNAB valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē un

nolemts, ka sākotnēji deklarācijas izvērtē VID un tad padziļinātai pārbaudei nodod KNAB.

Nepieciešama arī VID struktūrvienību vadītāju lielāka atbildība par savu darbinieku deklarācijās ietverto informāciju.

Pētersone norādīja, ka

patlaban ļoti daudzi cilvēki dzīvo civillaulībā, tāpēc amatpersonu deklarāciju nepubliskojamajā daļā būtu jānorāda arī amatpersonas civilpartneris.

Tika diskutēts arī par Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības dienesta pakļautību - vai to atstāt Finanšu policijas pakļautībā vai tieši pakļaut ģenerāldirektorei, bet par šo jautājumu vēl būs plašākas diskusijas.

Savukārt to,

vai iecerētie pasākumi situācijas uzlabošanai dienestā, varētu palielināt iekasēto nodokļu apmēru jau šogad, Pētersone neprognozēja.

Vienlaikus viņa norādīja, ka atbilstoši operatīvajiem datiem nodokļu ieņēmumos šogad divos mēnešos ir iekasēts par 500 tūkstošiem eiro mazāk nekā plānots, kas tomēr ir labāks rādītājs nekā provizoriski šķita februāra vidū. Tostarp, ja šā gada divu mēnešu nodokļu ieņēmumus salīdzina ar ieņēmumiem pērn divos mēnešos, tad tie ir palielinājušies par 5%. Nenodokļu sadaļā gan līdz plāna izpildei pietrūkst vēl vairāk nekā deviņi miljoni eiro.

Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja par vairākiem gadījumiem, kas saistīti ar bijušo un esošo VID amatpersonu iespējamiem likuma pārkāpumiem. Tostarp Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto», analizējot 101 VID izmeklētāju deklarācijas, secinājis, ka dienestā strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Tostarp 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem - skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

Savukārt raidījums «Aizliegtais paņēmiens» ziņoja par VID finanšu policista radiniekiem, kuri izveidojuši daudzmiljonu vērtu īpašumu impēriju.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. VID ir izveidots 1993.gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu