Valdības prioritāšu finansēšanai nepieciešamie resursi jāatrod, veicot efektīvus pasākumus budžeta ieņēmumu palielināšanai vai samazinot citus - mazākas prioritātes izdevumus, uzskata Fiskālās disciplīnas padome.
Padome: Valdības prioritātes jāfinansē, palielinot budžeta ieņēmumus vai samazinot izdevumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Fiskālās disciplīnas padome neatzīst Latvijas stabilitātes programmā 2015-2018.gadiem ierosināto fiskālās bilances samazinājumu sakarā ar strukturālo reformu un vienreizējo pasākumu ieviešanu kā atbilstošu Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) noteiktajam.
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) 28.panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem FDL normu ievērošanai.
Fiskālās disciplīnas padome, sadarbojoties ar Finanšu ministriju Latvijas stabilitātes programmas 2015-2018.gadam sagatavošanas procesā, centās noteikt tās atbilstību FDL prasībām. FDL neprasa Fiskālās disciplīnas padomei izteikt viedokli par ikgadējo stabilitātes programmu. Tomēr Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka stabilitātes programma ir galvenais dokuments, kurā formulētas valdības ieceres 2016.gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2017.-2018.gadam sagatavošanai. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome nāk klajā ar šo atzinumu un turpinās darbu, lai pētītu Stabilitātes programmu, sagatavojot atsevišķu ziņojumu.
Fiskālās disciplīnas padome pauž gandarījumu par Finanšu ministrijas atjauninātajām makroekonomiskajām prognozēm, kas paredz samazinātu faktiskā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un cenu pieaugumu zemākā - reālākā līmenī, saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes novērojumiem 2014.gada fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumā.
Fiskālās disciplīnas padome piekrīt, ka ekonomika ir attīstījusies kopumā līdzsvaroti, bez būtiskas faktiskās izaugsmes novirzes, salīdzinot ar potenciālo izaugsmi.
Potenciālā izaugsme pašlaik stabilizējas zemākā līmenī, nekā iepriekš prognozēts,
ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, nepietiekamās jaunās investīcijas un lēno izaugsmi Latvijas tradicionālajos eksporta tirgos. Tikmēr darba samaksa ir pieaugusi strauji, lai gan Fiskālās disciplīnas padome pašlaik vēl nesaskata ekonomikas konkurētspējas samazināšanos.
Tomē
r Fiskālās disciplīnas padomei un valdībai būtu jāseko, lai nodrošinātu, ka nākotnē algu pieaugums nerada konkurētspējas riskus nākotnē.
Tikai iedarbīgas strukturālās reformas, kas veicinātu izaugsmi, varētu veicināt labākas tautsaimniecības attīstības perspektīvas un konverģenci virzībā uz vidējo ienākumu līmeni Eiropas Savienībā.
Fiskālās disciplīnas padome pauž bažas par nodomiem samazināt Stabilitātes programmā fiskālo bilanci zem vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2016. un 2017.gadam noteiktajiem līmeņiem. 2016.gadā valsts pamatbudžeta fiskālā bilance samazinātos no mīnus 1,56% no IKP līdz mīnus 2% un 2017.gadā - no mīnus 1,3% līdz mīnus 2%. Lielāks fiskālais deficīts paaugstinās valsts parāda līmeni 2017.gadā no 34% (atbilstoši ar budžeta ietvara likuma 2015.-2017.gadam aprēķiniem) līdz 37% saskaņā ar ierosināto stabilitātes programmu.
Vispārējās gaidas uz papildu finansējumu dažādām valdības prioritātēm ir nesamērīgas.
Nozaru ministrijas ir sniegušas izmaksu novērtējumu saviem pasākumiem, lai ieviestu 2015.gada 10.februārī pieņemto Valdības rīcības plānu, par teju 700 miljonu eiro apmēru 2016.gadam, neieskaitot aizsardzības jomu. Šie izmaksu vērtējumi nav balstīti uz atbilstošiem ieņēmumu pasākumiem. Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka nav sagatavoti arī ieņēmumu pasākumi, kas ļautu pakāpeniski mazināt plaisu starp mērķi panākt nodokļu īpatsvaru 33% pret IKP no pašreizējiem 28%.
Fiskālās disciplīnas padome mudina valdību pievērst uzmanību augstajam riskam uzkrāt vispārējās valdības budžeta deficītu apmēros virs atļautā vidēja termiņa mērķa, kas, pārsniedzot 0,5% no IKP, iedarbinātu korekcijas mehānismu atbilstoši FDL 11.panta noteikumiem.
Fiskālās disciplīnas padomes viedoklis iesniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Ministru kabinetam.