/nginx/o/2018/07/07/8353938t1hc508.jpg)
Lai gan prokuratūra tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļošanas krimināllietā aprēķinājusi, ka bijušo uzņēmuma amatpersonu rīcības dēļ uzņēmuma iepirkumi sadārdzināti kopumā par 36 miljoniem eiro, līdz šim «Latvenergo» nav steidzies pieteikties par cietušo šajā lietā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Šķetinot «Latvenergo» kukuļošanas lietu, prokuratūra aprēķinājusi, ka Rīgas otrās termoelektrocentrāles rekonstrukcijas izmaksas kopumā uzpūstas par 36 287 385 eiro. Sadārdzināti tikuši seši konsultāciju līgumi (kopā par 201 196 eiro), ar Spānijas uzņēmumu noslēgtie līgumi (kopumā par 24 796 966 eiro) un ar Turcijas uzņēmumu noslēgtie līgumi (kopumā par 11 289 222 eiro).
Pirms četrarpus gadiem, 2012.gada jūlijā «Latvenergo» pavēstīja, ka viņiem intensīvu sarunu rezultātā izdevies par 11 miljoniem eiro samazināt summu līgumam, kas noslēgts ar Turcijas kompāniju «GAMA» par termoelektrocentrāles rekonstrukciju.
Tomēr gadu vēlāk prokuratūras paziņojums presei atklāj citu ainu par notikušo - līguma summas samazināšana panākta kriminālprocesā Turcijas uzņēmumam cieši sadarbojoties ar izmeklētājiem Latvijā. Jau saņemto sadārdzinājuma naudu «GAMA» atmaksāja «Latvenergo», kā arī atteicās no «Latvenergo» saņemt to maksājuma daļu, kas bija paredzēta konsultantam.
Pat, ja līgumu ar Turcijas uzņēmumu «Gama» izmeklēšanas laikā izdevās samazināt par 11 miljoniem eiro, tad tik un tā uzņēmums varētu būt pārmaksājis par projektu vēl aptuveni 25 miljonus eiro.
Tomēr «Latvenergo» vēl līdz pat šim brīdim krimināllietā nav pieteicies kā cietušais, un arī zaudējumu summu pats nav aprēķinājis. Par prokuratūras saskaitītajiem miljoniem uzņēmumā brīnās. «Latvenergo» valde ar «de facto» izvēlējās nerunāt.
Uz jautājumu, vai «Latvenergo» uzskata, ka uzņēmumam nodarīti zaudējumi, tā pārstāvis, komunikācijas direktors Andris Siksnis atbild: ««Latvenergo» zaudējumi šajā brīdī nešaubīgi ir reputācijas zaudējumi. (..) Par zaudējumiem materiālā ziņā mūsu rīcībā tādu pārliecinošu pierādījumu nav bijis.» Taču arī pašu piesauktais reputācijas kaitējums naudā vēl nav pārrēķināts.
Nesen uzņēmumam nosūtīta arī oficiāla vēstule no prokuratūras, aicinot izmantot savas tiesības pieteikties par cietušo lietā. Vai «Latvenergo» to darīs – vēl nav skaidrs. Siksnis pieļauj, ka iespējamība esot puse uz pusi: «Šodien, 9.februārī, es nevaru pateikt kategoriski, bet mēs ļoti detalizēti vērtēsim, un atkarībā no tās analīzes mēs pieņemsim lēmumu – jā, nē. Vai tas ir morāla cietēja statuss, vai finansiāla cietēja statuss.»
Pagaidām uzņēmumu par cietušo vienā no visu laiku lielākajām kukuļošanas lietām Latvijā nav skubinājusi pieteikties arī tā politiskā vadība. «Es šo problēmu no jums dzirdu pirmoreiz, man ar to jāiepazīstas, un jāpieņem lēmums kā rīkoties,» saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens («Vienotība»).
Kompānija «Latvenergo» sola savu pozīciju attiecībā uz cietušā statusu sagatavot pāris nedēļu laikā.
Pēdējā laikā bijuši vairāki gadījumi, kad valsts vai pašvaldības uzņēmumi vai institūcijas atteikušās pieteikties par cietušajiem kriminālprocesos, lai arī šāds statuss tām būtu pienācies.
Rīgas Brīvostas valde izvēlējās nekļūt par cietušo lietā, kurā Brīvostas vadību tiesāja par nelikumīgu ziedojumu un prēmiju izmaksu. Bet «Rīgas satiksme» publiski paudusi viedokli, ka tā nav cietusi no «nanoūdens» afēras. Savukārt «Pasažieru vilciens» atteicies kļūt par cietušo lietā, kurā saistībā ar pārtraukto vilcienu iepirkumu tiesā bijušo uzņēmuma valdi. «Pasažieru vilciens» uzskata – tai visus zaudējumus kompensē Autotransporta direkcija, tādēļ tā nevarot būt cietušais. Bijuši arī vairāki gadījumi, kad pašvaldības atteikušās no cietušā statusa. Tad valsts un pašvaldības vārdā prasību par kompensāciju var pieteikt prokurors. Cietušā neesamība neliek šos procesus izbeigt. Taču cietušajam ir sava nozīme kriminālprocesā.
«Nevar noliegt to, ka kādā konkrētā lietā tam ir nozīme, un jāveic papildu darbs kaitējuma novēršanā un pamatošanā. Jo pati iestāde vislabāk zin, kāds zaudējums tai ir nodarīts,» raidījumam «de facto» norāda prokurors Artis Kļaviņš.
Pārresoru koordinācijas centrā uzskata, ka likums jau ir iedevis instrumentus, lai valsts un pašvaldību institūcijas uzņēmumi nekavētos izmantot savas tiesības pieprasīt kompensācijas kā cietušie. Atliek tikai tās pielietot.
Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis: «Es domāju, ka šajos gadījumos tas būtu aicinājums politiskām personām – rīkoties aktīvāk, un piemērot politisko atbildību, kas ir gan Komerclikumā, gan citos likumos paredzēts, ka valdes loceklis var tikt atcelts no amata, ja viņš nerīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks.»