Līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem biznesa attīstībai būs pieejami 200 miljoni eiro privātā un riska kapitāla finansējuma, rēķina nozares eksperti.
Līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem būs pieejami 200 miljoni eiro privātā un riska kapitāla finansējuma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Plānots, ka līdz 2020.gadam caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem Latvijas uzņēmumiem to attīstībai būs pieejami papildu vismaz 85 miljoni eiro no 2010.gada struktūrfondu līdzekļiem, vēl tikpat no kopējās Baltijas fondu programmas. Papildu tam finansējums būs pieejams arī no jaunā struktūrfondu plānošanas perioda finanšu instrumentiem, tai skaitā riska kapitālam no agrīnas stadijas. Tādējādi kopējais pieejamais finansējums varētu pat pārsniegt 200 miljonus eiro pieejamās riska kapitāla naudas.
Latvijas Garantiju aģentūras vadītājs Klāvs Vasks uzskata, ka pilnvērtīgai riska kapitāla iespēju izmantošanai nepieciešams gan pilnveidot riska kapitāla fondu pārstāvju kompetenci, gan arī veicināt nozares atpazīstamību biznesa vidē un starp uzņēmējiem. Ja banku aizdevums ir piemērots uzņēmumiem ar jau stabilu biznesu, tad riska kapitāls ir nepieciešams straujas izaugsmes apstākļos, ko bankas nevēlas finansēt paaugstinātu risku dēļ.
Latvijā pašlaik darbojas septiņi riska kapitāla fondi, kuros savus un struktūrfondu līdzekļus investējusi Latvijas Garantiju aģentūra, un šo fondu skaits tuvāko gadu laikā var pieaugt par vismaz trim jauniem fondiem. Kopējais esošais pieejamais riska kapitāla finansējums ar valsts atbalstu un privāto investoru līdzfinansējumu caur riska kapitāla fondiem veido līdz 220 miljoniem eiro. Tā kā vairāki no fondiem investīciju darbību sākuši tikai pēdējā gada laikā, uzņēmējiem jau tagad pieejamo līdzekļu apjoms, kas pieejams investīcijām, veido vairāk nekā 130 miljonu eiro. Latvijas Garantiju aģentūras uzdevumi ir nodrošināt gan finansējuma pieejamību riska kapitāla veidā, attīstot ar to saistīto ekosistēmu, kas veicinātu uzņēmumu izaugsmi un tādējādi palielinātu gan tautsaimniecības konkurētspēju, gan ļautu Latvijai attīstīties kā uzņēmējdarbībai draudzīgai videi kopējā Eiropas kontekstā.
Vasks šodien žurnālistiem sacīja, ka valsts loma riska kapitāla tirgū un industrijā pirmoreiz parādījās 2007.gadā, kad tika izveidoti pirmie trīs riska kapitāla fondi. Tiem 2015.gadā ir termiņš, kad jārealizē savas investīcijas. Sākotnējā pieredze atšķiras no tā, ko valsts varbūt cerēja sasniegt. Valstij pieredze finansiālā izteiksmē ir «pa nullēm», skaidroja Vasks.
Savukārt KPMG finanšu pakalpojumu direktors un vietnes «Mergers.lv» redaktors Aivars Jurcāns atzina, ka Latvija atpaliek no citām Eiropas valstīm riska kapitāla finansējuma izmantošanā. Viņš vērsa uzmanību, ka riska kapitāls ir zināms indikators ekonomikas briedumam un veselībai. Riska kapitāla ieguldījumi ir tirgus dalībnieku likmes par to, kuri sektori attīstīsies vissekmīgāk.
Līdz šim lielākais skaits investīciju Latvijā veikts ražošanas un IT nozarēs. Visi šie uzņēmumi ir uz eksportu orientēti. Pēc publiski pieejamās informācijas, vislielāko īpatsvaru jeb 42% no aktīvajiem ieguldījumiem veido ieguldījumi tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kam seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija. Ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumos, kā arī ar enerģētiku saistītos uzņēmumos. Vidējais uzņēmumu apgrozījums (mediāna) ir 317 000 eiro. Vidējais privātā un riska kapitāla ieguldījuma apjoms bijis 39,5%.
Jurcāns atzīmēja, ka riska kapitāla jomā precīza ir klišeja, ka bizness tiek veidots pārdošanai. Uzņēmumā, kurā ieguldīts riska kapitāls, agri vai vēlu šīs investīcijas tiks pārdotas. Tie uzņēmumi, kuros pašlaik ieguldīts riska kapitāls, tuvāko trīs, piecu, septiņu gadu laikā parādīsies pārdošanā, skaidroja KPMG Korporatīvo finanšu pakalpojumu direktors.
Jurcāns atzina, ka, domājot par riska kapitāla piesaistīšanu, aktuāls ir kontroles jautājums, proti, cik lielu uzņēmuma daļu paņems investors. Par ieguldījumiem pieejamā informācija rāda, ka vidējais ieguldījumu apjoms ir 39%. «Tā ir stingra, bet minoritāra pozīcija, kas dod iespēju līdzdarboties izaugsmē, bet tā nav kontroles atdošana,» rezumēja eksperts.
Riska kapitāla fondi ir komercsabiedrības ar ierobežotu darbības laiku parasti desmit gadu ilgumā, kurās savus brīvos līdzekļus iegulda pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas, bankas un citi investori. Fondus pārvalda profesionāli investīciju pārvaldnieki. Riska kapitāla fondi ir mehānisms, kas ļauj dažādu investoru naudu ieguldīt daudzsološos uzņēmumos, veicinot to attīstību un vērtības pieaugumu, nodrošinot fonda investoriem ilgtermiņa peļņas gūšanas iespējas.
Valsts atbalsts riska kapitāla nozarei Latvijā tiek nodrošināts caur Latvijas Garantiju aģentūru, kas Latvijā darbojas kopš 1998.gada. Eiropas Savienības līmenī riska kapitāla nozari veicina Eiropas investīciju fonds.