Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien savā šī gada pēdējā samitā Briselē apstiprinājuši investīciju programmu bloka ekonomikas atdzīvināšanai.
ES līderi vienojas par Eiropas investīciju fonda veidošanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs vienojāmies par trim lietām. Pirmkārt, mēs aicinām steidzami izveidot Eiropas fondu stratēģiskām investīcijām, otrkārt, vēlreiz apņemamies intensificēt strukturālās reformas, treškārt, turpināt pūliņus, lai nodrošinātu veselīgas sabiedriskās finanses,» videouzrunā paziņoja jaunais Eiropadomes prezidents Dinalds Tusks.
Šie trīs elementi veido mūsu stratēģiju ekonomikas atlabšanas paātrināšanai, piebilda Tusks, kurš aizvadījis savu pirmo ES samitu, atrazdamies jaunajā amatā.
Vienlaikus, kā liecina samita gala dokumenta projekts, dalībvalstis, kas, ieguldot līdzekļus Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajā investīciju fondā, pārkāptu ES budžeta disciplīnas nosacījumus, varētu izvairīties no tā dēvētā Stabilitātes un izaugsmes pakta paredzētajām sankcijām.
«Eiropadome pieņem zināšanai labvēlīgo nostāju pret šādiem kapitāla ieguldījumiem publisko finanšu izvērtējuma kontekstā saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, par ko ļāvusi noprast Komisija,» teikts dokumentā.
Lai gan oficiālā EK nostāja šajā jautājumā kļūs zināma tikai janvārī, EK viceprezidents Jirki Katainens intervijā aģentūrai «Reuters» ceturtdien apliecināja, ka līdzekļu atvēlēšana investīciju fondam neizraisīšot negatīvas sekas nacionālo budžetu izvērtēšanas procesā.
Žana Kloda Junkera vadītā EK iecerējusi nākamgad izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kurā sākotnēji tiks ieguldīts 21 miljards eiro pašas ES līdzekļu, kam vajadzētu piesaistīt 15 reizes lielāku privātā finansējuma apjomu.
Tādējādi kopumā Eiropas ekonomikā paredzēts ieguldīt 315 miljardus eiro, lai veicinātu izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu.
ES līderi bija vienisprātis, ka projekti, kuriem atvēlami ESIF līdzekļi izraugāmi, balstoties vienīgi uz ekonomiskiem kritērijiem.
«To nedrīkst lemt politiski,» uzsvēra Vācijas kanclere Angela Merkele.
Savukārt Tusks piebilda, ka nekādi ģeogrāfiskie vai sektorālie kritēriji investīciju projektu izvēlei nav tikuši apspriesti.