Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti apjomīgi grozījumi Pievienotās vērtības (PVN) likumā, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī.
Veiks apjomīgus grozījumus PVN likumā (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar grozījumiem iecerēts padarīt saprotamāku nodokļa piemērošanu un novērst neprecizitātes, interpretācijas iespējas, kā arī radīt pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi, samazinot administratīvo slogu personām, kuras piemēro PVN piemērošanu regulējošos normatīvos aktus.
Ar grozījumiem tiek noteikts ierobežojums atskaitīt priekšnodokli par luksusa automašīnas iegādes un uzturēšanas izdevumiem. Grozījumi skaidro, ka no valsts budžeta maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma nodokļa summa par tādas luksusa automašīnas iegādi, nomu un importu u.c. izmaksām, kas ir vieglā pasažieru automašīna, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, kuras vērtība bez nodokļa pārsniedz 25 424 latus un kura nav operatīvais transportlīdzeklis vai, piemēram, dzīvojamais auto vai katafalks. Ar likumu tiks noteikts, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus luksusa automašīnas vērtības noteikšanai.
Pieņemot likumu, būs noteikts, ka priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu 20% apmērā neattiecinās uz gadījumiem, kad vieglo pasažieru automašīnu izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām. PVN likuma pārejas noteikumi paredz tiesības reģistrētiem PVN maksātājiem, kas no 2011.gada līdz 2013.gadam neatskaitīja priekšnodokli par iegādātu, nomātu vai importēto vieglo pasažieru automašīnu un tās uzturēšanas izdevumiem, līdz 2014.gada 30.jūnijam atskaitīt neatskaitīto priekšnodokļa daļu, ja minētās automašīnas tika izmantotas tikai saimnieciskās darbības vajadzībām.
Paredzēts, ka ar nodokli neapliks PVN maksātāja vieglās pasažieru automašīnas izmantošanu privātajām vajadzībām, ja tas būs piemērojis ierobežojumu atskaitīt priekšnodokli.
PVN likums papildināts ar normu, ka atskaitāmā priekšnodokļa proporcija tiek noapaļota līdz skaitlim, kas nepārsniedz nākamo veselo skaitli.
Tiks noteikts, ka priekšnodokli ir tiesības atskaitīt par precēm un pakalpojumiem, kas izmantoti tādu finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, kas sniegti trešo valstu vai trešo teritoriju jebkurām personām, nevis tikai PVN maksātājam.
Likuma grozījumi noteiks pienākumu veikt atskaitītā priekšnodokļa korekciju gadījumos, kad preču zudumu vērtība pārsniedz plānoto zudumu normatīvus taksācijas gadā.
Ar grozījumiem tiek precizētas vairākas normas attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem. Piemēram, tiks noteikts, ka zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja izsniegta pēc 2009.gada 31.decembra, bet pēc tam mainīts zemesgabala lietošanas mērķis, kas neparedz apbūvi.
Pēc likuma stāšanās spēkā ar PVN apliks starpību starp nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību un šī nekustamā īpašuma vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.
Atsaucoties uz nevalstisko organizāciju priekšlikumiem, lai samazinātu administratīvo slogu, tiks precizēts, ka nekustamo īpašumu, kuru vairāk par 99% izmanto ar PVN apliekamajiem darījumiem, nav jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un par to nav jāsniedz pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu.
Turpmāk priekšnodokļa korekcija nebūs jāveic par nekustamā īpašuma izmantošanu, ja PVN maksātājs ir iegādājies zemes gabalu kopā ar ēku vai būvi, ar nolūku šo ēku vai būvi nojaukt, lai tās vietā uzbūvētu citu ēku vai būvi ar PVN apliekamo darījumu veikšanai.
Reorganizējot komercsabiedrību sadalīšanas ceļā, ar PVN neapliks kopā ar mantu nodotās saistības.
Trešās valsts fiziskām personām, kas nav PVN maksātājas Eiropas Savienības teritorijā, atmaksās PVN par iekšzemē iegādātajām precēm, ja iegādāto preču vērtība, kas norādāma vienā īpašā parauga čekā, nav mazāka par 25 latiem.
Saskaņā ar grozījumiem tiks noteikts, ka termins «mazas vērtības dāvana» nebūs attiecināms uz reklāmas un reprezentācijas izdevumiem.
Turpmāk PVN maksātājam būs pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas citas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijas PVN maksātājam sniegs pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta nav iekšzeme.
PVN likumā turpmāk būs norma, kas noteiks, ka PVN atbilstoši iesniegtajai gada deklarācijai ir nomaksājams valsts budžetā līdz nākamā taksācijas gada 1.maijam. Šī norma iepriekš bija noteikta attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.
Grozījumos PVN likumā paredzētas vairākas normas par PVN maksāšanu saistībā ar energoresursu piegādāšanu, nosakot, kuros gadījumos PVN maksā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs un kuros citas dalībvalsts vai trešās valsts PVN maksātājs.
PVN likuma grozījumi noteiks, ka VID pieņem lēmumu par PVN summas atmaksu vai par atteikumu atmaksāt citas dalībvalsts reģistrēta PVN maksātājam četru mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas vai sešu mēnešu laikā, ja tiek pieprasīta papildinformācija, vai astoņu mēnešu laikā, ja papildinformācija tiek pieprasīta atkārtoti.
Ar grozījumiem tiek regulētas arī vairākas citas likumā noteiktās normas.
Grozījumi PVN likumā ir jāakceptē Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā. Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.