Pabriks: Latvijas valdībai jāvēršas tiesā pret Norvēģiju krabju zvejas kuģa lietā

Eiropas parlamenta deputāts Artis Pabriks
 

Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un Latvijas valdībai ir jāieņem ļoti aktīva pozīcija Norvēģijā aizturētā Latvijas krabju zvejas kuģa lietā un jāpieņem lēmums vērsties starptautiskā tiesā pret Norvēģiju, pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).

Latvijas valdība šo jautājumu izskatīšot otrdien, 14.martā, norādīja Pabriks, un skaidroja, ka pašreizējās diplomātijas iespējas ir izsmeltas, jo kuģis ir aizturēts jau kopš septembra, bet līdz šim risinājums nav rasts. Politiķis norādīja, ka valdību vada Zaļo un zemnieku savienība un ka zvejniekus nepieciešams aizstāvēt tāpat kā citos gadījumos zemniekus.

Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par šo jautājumu vērsties Starptautiskajā tiesā Hāgā, kurā ir labas izredzes uzvarēt, pārliecināts EP deputāts.

Reklāma

EP šajā jautājumā «krājas» jeb veidojas kritiskā masa ar eiroparlamentāriešiem, kuri ir nepamierināti ar šo situāciju un gribētu redzēt aktīvāku rīcību no Eiropas Komisijas (EK), informēja politiķis. Komentējot publiski izskanējušos EK plānus iesniegt Norvēģijai notu, Pabriks akcentēja, ka situācijā, kad ir pagājuši vairāki mēneši, ir «ne tikai jāsūta papīriņi», bet nepieciešams rīkot tikšanos augstākajā līmenī, kurā ar ar Norvēģijas valdības pārstāvjiem tiktos ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni un Eiropas Savienības (ES) Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmens Vells.

No Norvēģijas jāsaņem garantijas, ka cietušie zvejnieki saņems kompensāciju par nodarītajiem lielajiem zaudējumiem. Arī uz EK Pabriks ar kolēģiem plāno turpināt izdarīt spiedienu, lai tiktu ieviests atbilstošs kompensācijas mehānisms. Drīzumā EP būs jāskata jautājums par ES un Norvēģijas finanšu perspektīvu, kas ir saistīts ar šīs valsts maksājumu ES par piekļuvi kopienas tirgum. Norvēģijas attieksme krabju kuģa lietā var negatīvi ietekmēt minētās finanšu perspektīvas tālāko virzību, norādīja politiķis.

Arī norvēģiem pašiem jāsaprot, ka viņu interesēs ir labāk sadarboties, lai tad, kad būs jārisina ekonomiskas dabas strīdi ar Krieviju, Norvēģija nepaliktu bez ES atbalsta, skaidroja Pabriks.

Kā ziņots, saistībā ar Norvēģijā aizturēto Latvijas zvejas kuģi Briselē varētu tikt apspriesta iespēja veidot atbalsta instrumentus, kuri varētu tikt lietoti nozarei radušos zaudējumu ietekmes mazināšanai.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, Briselē notikušajās sarunās starp zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) un ES zivsaimniecības komisāru Vellu ministrs aicināja nevilcināties ar strīdīgā jautājuma risināšanu.

Raidījums «LNT Ziņas» vēstīja, ka EK jau tuvākajā laikā nosūtīs notu Norvēģijai, pieprasot steidzami atbrīvot kopš janvāra arestēto Latvijas kuģi, atcelt tam uzlikto naudas sodu un ļaut turpināt sniega krabju zvejošanu. Šāda nota no EK Norvēģijai tikšot nosūtīta, jo tā iepriekš ignorējusi Latvijas Latvijas Ārlietu ministrijas iesniegto notu.

Patlaban Norvēģija Latvijas uzņēmumam noteikusi 180 000 eiro lielu naudas sodu, taču kuģa aresta dēļ katru dienu rodoties 6800 eiro lieli zaudējumi piespiedu dīkstāves dēļ.

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas ziņas izsniegt nevar.

Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014.-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.

Saistītie raksti
Dūklavs: ZM dara visu iespējamo Norvēģijā aizturētā Latvijas kuģa lietā

Dūklavs: ZM dara visu iespējamo Norvēģijā aizturētā Latvijas kuģa lietā

EK apsver iespēju kompensēt Norvēģijā arestētā Latvijas zvejas kuģa zaudējumus

EK apsver iespēju kompensēt Norvēģijā arestētā Latvijas zvejas kuģa zaudējumus

EK tuvākajā laikā nosūtīs notu Norvēģijai saistībā ar Latvijas zvejas kuģi

EK tuvākajā laikā nosūtīs notu Norvēģijai saistībā ar Latvijas zvejas kuģi



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 26800 EUR
Māja
Māja, Cēsis, 83000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 190000 EUR