Rimšēvičs: Ieviešot LB nodokļu stratēģiju, budžets 2020.gadā iegūtu papildus 700 miljonus eiro

(Papildināts viss teksts.)

Viņš norādīja, ka, ieviešot piedāvātās nodokļu izmaiņas, jau 2018.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) augtu par 0,6%, 2019.gadā - par 1,4% un 2020.gadā - par 2,4% vairāk nekā, ja tiktu saglabāta esošā nodokļu sistēma.

«Bažas, ka LB piedāvātās nodokļu izmaiņas visvairāk varētu skart pašvaldības jo piedāvājam iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) samazināt no 23% uz 20%, varam noraidīt ar to, ka budžetā kopumā ienāks daudz vairāk naudas, ko valdība varēs pārdalīt nepieciešamākajiem mērķiem,» sacīja Rimšēvičs.

LB prezidents uzsvēra, ka izstrādātās stratēģijas mērķis ir panākt, lai valsts monetārā politika būtu gudrāka, lai atjaunotos uzņēmumu kreditēšana, lai valstī tiktu piesaistītas investīcijas un ekonomika attīstītos ātrāk.

«Valstī ir nepieciešama visaptveroša, laba nodokļu sistēma, kura netiek mainīta vismaz nākamos četrus-piecus gadus. Pērn tika pasūtīts dārgs un visaptverošs Pasaules Bankas pētījums par Latvijas nodokļu sistēmu, taču tas joprojām nav gatavs. Pirmie secinājumi liecina, ka šis pētījums mehāniski ierosina celt nodokļu ieņēmumus, nevērtējot, kādas sekas būs uz tautsaimniecību,» skaidroja Rimšēvičs.

Viņš piebilda, ka tas viss pamudināja LB piedāvāt savu stratēģiju. Rimšēvičs uzsvēra, ka LB piedāvājuma fiskālā ietekme būtu neitrāla - ja pirmajos gados tas radītu 0,1%, maksimums - 0,2% deficītu, tad turpmākajos gados negatīvā ietekme pazustu un būtu pozitīvs rezultāts.

Vaicāts, kāpēc LB izstrādāja savu atsevišķu nodokļu stratēģiju, bet nav piedāvājjusi savu redzējumu kopējai Finanšu ministrijas (FM) stratēģijai, kura tiks prezentēta rīt, Rimšēvičs sacīja, ka LB nav bijusi informēta par FM stratēģijas izstrādes gaitu. «Protams, ka savus ierosinājumus LB vairākkārt ir piedāvājusi FM un ceru, ka tie arī būs iekļauti FM stratēģijā. Domāju, ka FM stratēģija būs visaptverošāka, tajā būs piedāvājumi arī par neapliekamo minimumu, akcīzes nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, kuri nav skarti LB stratēģijā,» piebilda Rimšēvičs.

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka rosina izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā, koncentrējoties uz iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokļa pārskatīšanu.

Latvijas Bankas eksperti izstrādājuši «Nodokļu stratēģiju 20/20», rosinot IIN likmi samazināt no pašreizējiem 23% līdz 20% un aicinot reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu. Rosināts vienādot ar kapitāla ienākumiem saistītās nodokļu likmes 20% līmenī. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi centrālā banka aicina nemainīt.

Latvijas nodokļu nominālais apmērs tautsaimniecībā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) - 2016.gadā tas bija aptuveni 30% no iekšzemes kopprodukta (IKP). «Tomēr, detalizētāk analizējot situāciju, var skaidri redzēt, ka tā ir tikai iekasēto nodokļu apjoma attiecība pret IKP. Ja Latvijā ēnu ekonomikas apjoms tiktu samazināts par 50%, šī nodokļu attiecība tuvotos 35% no IKP,» uzskata Latvijas Bankas eksperti, piebilstot, ka daudzu nodokļu slogs Latvijā jau pašlaik ir augsts.

Sevišķi liels ir darbaspēka nodokļu slogs - šajā jomā Latvijas nodokļu likmes būtiski pārsniedz ES vidējos rādītājus, samazinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un radot papildu stimulu darbaspēka aizplūdei.

Pēc centrālās bankas ekspertu paustā, Latvijas nodokļu sistēmā vērojama nodokļu likmju disproporcija, kas rada iespējas izvairīties no nodokļu samaksas, samazinot ekonomisko efektivitāti un pasliktinot uzņēmējdarbības vidi. Arī Latvijas nodokļu sistēmas administrēšana ir sarežģīta, un tā bieži tiek mainīta, kas apgrūtina uzņēmējdarbības plānošanu un rada nodokļu maksātāju neapmierinātību. Vienlaikus plaši tiek izmantota izvairīšanās no nodokļu samaksas. Pētījumi liecina par diezgan augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, un Latvija ir arī starp valstīm ar lielāko neiekasēto PVN apjomu.

«Minētās problēmas rosina veikt tādas būtiskas pārmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā, kuras būtu vērstas uz tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu, nodokļu sistēmas vienkāršošanu, nodokļu sloga līdzsvarošanu un ēnu ekonomikas mazināšanu,» norāda Latvijas Bankas eksperti. Latvijas Bankas «Nodokļu stratēģija 20/20» piedāvā kompleksu minēto problēmu risinājumu.

Bankas eksperti uzskata, ka IIN reforma nepieciešama, lai mazinātu lielo darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Rosināts izlīdzināt nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem, novēršot iespējas izvairīties no nodokļu samaksas un mazinot priekšrocības kādam no ienākumu veidiem.

Latvijas Banka piedāvā samazināt IIN likmi par trim procentpunktiem - līdz 20%. Reālo ienākumu pieaugums tautsaimniecībā atspoguļosies patēriņa kāpumā un augstākos patēriņa nodokļu ieņēmumos valsts budžetā, tādējādi mazinot pasākuma tiešo negatīvo fiskālo ietekmi, norāda centrālās bankas pārstāvji.

Kapitāla pieauguma ienākumos rosināts palielināt likmi par pieciem procentpunktiem - no 15% līdz 20%, izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāzi rosināts nemainīt.

Kapitāla ienākumos banka aicina paaugstināt pamatlikmi par 10 procentpunktiem - no 10% līdz 20%, izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. «Apliekamo ienākumu bāze sašaurinās, jo dividendes turpmāk vairs netiek apliktas saskaņā ar IIN regulējumu, bet atbilstoši UIN regulējumam, to reformējot,» atzīmē Latvijas Bankas eksperti.

Savukārt ienākumu nodokļa progresivitāti aicināts risināt, diferencējot neapliekamo minimumu un/vai nodokļa atlaides par apgādājamām personām. Bet ienākumu nevienlīdzību mazināt, reformējot sociālo pabalstu programmas, mērķtiecīgi saistot saņemamo pabalstu veidus un apjomu ar saņēmēja ienākumu līmeni.

Atbilstoši Latvijas Bankas aprēķiniem piedāvātās ienākuma nodokļu pārmaiņas radīs pozitīvu makroekonomisko un samērā nelielu negatīvu fiskālo ietekmi, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un palielinot ekonomisko aktivitāti.

UIN regulējumā bankas pārstāvji uzskata, ka ir jāveic pārmaiņas, lai veicinātu visu uzņēmumu vēlmi un iespējas investēt attīstībā. Alternatīva pašreizējai UIN maksāšanas kārtībai ir nodokļa maksāšanas atlikšana līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu (0% likmes reinvestētajai peļņai modelis).

Latvijas Banka rosina reformēt UIN režīmu. Priekšlikumi paredz ieviest 0% likmi reinvestētajai peļņai un 20% sadalītajai peļņai (dividendēm un citiem izsniegtajiem labumiem). Tāpat rosināts dividendes aplikt ar nodokli brīdī, kad tiek apstiprināts gada pārskats un pieņemts lēmums par peļņas izlietojumu.

Centrālā banka rosina ierobežot aizdevumu sniegšanu saistītajām personām (to apjomu un termiņu), lai novērstu izvairīšanos no nodokļu samaksas. Pārsniedzot ierobežojumus, aizdevums tiktu pielīdzināts sadalītajai peļņai.

Priekšlikumos arī aicināts atcelt UIN atvieglojumus.

«Pārmaiņas PVN bāzē vai likmē vērtējamas gan no makroekonomiskās ietekmes, gan arī no ienākumu nevienlīdzības viedokļa. PVN celšana kaitē ekonomiskajai aktivitātei un palielina slogu mazturīgajiem iedzīvotājiem, jo tieši šī iedzīvotāju grupa savu ieņēmumu lielāko daļu izmanto ar PVN apliekamu preču un pakalpojumu iegādei,» norāda Latvijas Bankas eksperti, rosinot nepalielināt PVN pamatlikmi un nemainīt samazinātās nodokļa likmes bāzi.

Tiek aicināts paplašināt PVN reversās (apgrieztās) maksāšanas kārtības piemērošanu un turpināt pasākumus PVN iekasējamības uzlabošanai.

Latvijas Bankā norāda, ka ir izskatījusi daudzu valstu pieredzi un nodokļu modeļus, tajā skaitā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un akcīzes nodokļa jomā, kuru reformās nepārprotami vērojams fiskālais potenciāls. «Tomēr, novērtējot nodokļu dažādo ietekmei uz izaugsmi, «Nodokļu stratēģijā 20/20» uzmanība pievērsta priekšlikumiem, kuri veicina ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, t.i., IIN, UIN un PVN pārmaiņām. Nodokļu stratēģijas pieejas pamatā ir nodokļu sloga līdzsvarošana, nodokļu sistēmas vienkāršošana un ēnu ekonomikas mazināšana,» uzver centrālās bankas eksperti.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija rīt plāno nākt klajā ar reformu plāna piedāvājumu nodokļu sistēmas izmaiņām. Viena no būtiskākām izmaiņām varētu būt IIN likmes samazinājums no pašreizējiem 23% līdz 20%, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Šāds samazinājums gan neattieksies uz lielāku algu saņēmējiem.

Līdz ar IIN samazināšanu varētu palielināt neapliekamo minimumu - viens no iespējamiem variantiem ir 300 eiro, savukārt pensionāriem nepaliekamais minimums varētu pieaugt līdz 500 eiro.

Izmaiņas sociālo iemaksu jomā varētu netikt paredzētas, izņemot to, ka daļa, iespējams - 1%, no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiks novirzīta veselības aprūpei.

Savukārt kapitāla nodokļus paredzēt palielināt, nepiemērojot tos reinvestētajai peļņai.