Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu nevar īstenot uz valsts budžeta rēķina, pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis: Dzelzceļa elektrifikāciju nevar īstenot uz budžeta rēķina
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš apliecināja, ka partijas «Vienotība» pārstāvji šodien tikās ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS) un patlaban projektam ir koalīcijas atbalsts, tostarp elektrifikāciju sākot Rīgas, nevis Ventspils virzienā, kā tas sākotnēji bija plānots. Tālākais process atkarīgs no tā, vai projektu varēs īstenot bez valsts finansējuma.
Pēc premjera teiktā, elektrifikācijas projekts ir ļoti nozīmīgs kontekstā ar dzelzceļa projektu «Rail Baltica». Lai arī Latvijas tranzīta koridorā zināmu laiku tiek prognozēts kravu apgrozījuma kritums, dzelzceļa elektrifikācija varētu dot jaunas perspektīvas.
Viņš pauda pārliecību, ka Satiksmes ministrija tiks galā ar mājasdarbu, veicot aprēķinus, kas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
Par elektrifikācijas projektu rītdien, 17.janvārī lems valdība. Kučinskis gan uzvēra, ka projektu nevar īstenot uz budžeta rēķina.
Savukārt «Vienotības» priekšsēdētājs Edvards Smiltēns sacīja, ka ir svarīgi, lai projekta biznesa plāns būtu izpildāms, kā arī jāsaprot ietekme uz valsts budžetu ilgtermiņā dažādās iespējamās situācijās. Tie esot galvenie faktori, domājot, vai projekta izdevumi negulsies uz sabiedrības pleciem.
Jau vēstīts, ka koalīcijai piedāvāts Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu sākt ar Rīgas, nevis Ventspils virzienu, kā tas sākotnēji bija iecerēts.
Augulis pagājušajā nedēļā norādīja, ka atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, kā arī Eiropas Savienības (ES) konsultantu ieteikumiem finansiāli izdevīgāk elektrifikācijas projektu ir sākt ar Rīgas virzienu. Šajā gadījumā gan iespējami tehniski sarežģījumi, ņemot vērā projektā «Rail Baltica» plānoto infrastruktūras būvniecību, taču ekspertu skatījumā abu projektu īstenošana ir salāgojama.
Taujāts, vai projektā paredzēts arī valsts līdzfinansējums, ministrs sacīja, ka divu mēnešu laikā paredzēts rast risinājumu, lai dzelzceļa elektrifikācija neietekmētu valsts budžetu. Potenciāls risinājums ir AS «Latvijas Dzelzceļš» pamatkapitāla palielināšana, piemēram, tajā ieguldot īpašumus, lai uzņēmums attiecīgi tālāk varētu nepieciešamos līdzekļus aizņemties.
Pēc viņa teiktā, cerams, ka izdosies ar šo jautājumu pēc iespējas agrāk virzīties uz valdību, lai jau augustā vai septembrī varētu iesniegt projekta pieteikumu Eiropas Komisijā.
Tāpat vēstīts, ka sākotnēji Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu bija iecerēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023. gadam bija paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili. Pirmā posma kopējās izmaksas bija paredzētas 660 miljonu eiro apmērā. Otrajā posmā no 2020. līdz 2025. gadam bija iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu. Šā posma kopējās izmaksas plānotas 519 miljoni eiro. Savukārt pēc 2023.gada bija plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, bet laikā no 2025. līdz 2030. gadam - rekonstruēt esošos elektrificētos posmus Pierīgā.
Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā ES plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai šim projektam ir pieejams ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir viens no lielākajiem līdz šim plānotajiem dzelzceļa investīciju projektiem Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.