Lai gan ar kredītiestāžu darbības uzraudzību Latvijā nodarbojas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kura arī var pieņemt lēmumu par bankas slēgšanu, ja tā nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tomēr pavisam nesen notikušo «čaulas bankas» darbības apturēšanu veica tieši Valsts policija.
Kā jau ziņots, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) jūnijā aizturēja ārvalstu pilsoņu grupu, kas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros, veicot «čaulas bankas» darbības funkcijas. Veicot kratīšanu saistībā ar «čaulas» banku, izrādījās, ka lielākā daļa darījumu tālāk aizceļojuši uz Versobank, kas oficiāli nebija reģistrējusi Latvijā nedz filiāli, nedz meitasbanku, lai gan tās izvērstā darbība Latvijas teritorijā prasītu oficiāli reģistrēt kredītiestādes darbību, nevis darboties pakalpojumu sniegšanas brīvības ietvaros.
Lai gan normatīvie akti nosaka, ka tieši FKTK ir pienākums reaģēt, ja kāda Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) kredītiestāde izvērš savu darbību plašāk, nekā paredz ES regula par pakalpojumu sniegšanas brīvību, tomēr banku uzraugs, šķiet, to nebija pamanījis.
Versobank plašā darbība Latvijā
FKTK norobežojusies no komentāriem par šīs kredītiestādes darbībām un to likumību, ierosinātā kriminālprocesa dēļ. Tā tomēr atzinusi, ka līdz šā gada martam banka kā Igaunijā licencētas kredītiestādes pārstāvniecība oficiāli veica darbību Latvijā, bet par tās uzraudzību bija atbildīga Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde. Šī banka Latvijā bija tiesīga sniegt vienīgi finanšu pakalpojumus bez fiziskas klātbūtnes pēc pakalpojumu sniegšanas brīvības principa, skaidroja FKTK.
Versobank birojā Mūkusalas ielā veiktā kratīšana atklāja, ka kredītiestāde ievērojami pārsniegusi pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, pēc kāda Latvijā darbojamies reģistrētas vairāk nekā 300 EEZ kredītiestādes. Kratīšanā izņemti gan kodu kalkulatori, gan klientu lietas, gan skaidra nauda, un viss liecinājis, ka Versobank faktiski izvērsusi Latvijā tāda apmēra darbību, kas prasītu vismaz oficiāli reģistrēt filiāli. Turklāt ar darbiniekiem, kuri tur sastapti vismaz vairāki desmiti, līgumus bija noslēgusi Igaunijas Versobank, tādēļ arī visi nodokļi par šiem darbiniekiem, kas reāli strādāja Latvijā, turklāt ievērojami ilgāku laiku, nekā atļauts normatīvajā regulējumā, tikuši maksāti kaimiņvalstī.
FKTK darbiniece un Versobank amatpersona
Grūti noticēt, ka FKTK nav laikus zinājusi par šīs «bankas» darbību. Viena no FKTK atbildīgajām par naudas atmazgāšanas jautājumiem ir Maija Treija, kas savulaik strādāja Multibankā, kuru savulaik ASV Valsts kase novērtēja kā finanšu institūciju, kas rada «primāras bažas par naudas atmazgāšanu». ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls toreiz secināja, ka Multibanka izmantota krimināliem mērķiem, lai veicinātu nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju*.
Savukārt Versobank pārstāvniecības valdes loceklis bija Vladimirs Fogels, kurš savulaik strādāja Multibankā kopā ar Maiju Treiju.
Nav zināms, kādēļ FKTK nereaģēja uz Versobank darbību Latvijā, lai laicīgi novērstu tajā notiekošo netīrās naudas atmazgāšanu. Vai tiešām Maijai Treijai kā FKTK galvenajai atbildīgajai par naudas atmazgāšanas jautājumiem un tās novēršanu, nebija nekas zināms, ar ko nodarbojas viņas paziņas vadītā kredītiestāde Versobank?
FKTK faktiski ir nonācis strupceļā. Ja tā atzīs, ka Versobank darbojās pakalpojumu sniegšanas brīvības ietvaros, tai būtu jāuzrāda ar Igaunijas banku uzraugu noslēgts līgums par to, ka šīs kredītiestādes uzraudzību veic Igaunijas banku regulators. Savukārt, ja tā atzīs, ka Versobank pārsniegusi pakalpojumu brīvības robežas, tas nozīmē, ka tieši FKTK bija šī nelikumīgā darbība jāpārtrauc un jāpieprasa reģistrēt uzņēmējdarbību Latvijā oficiāli.
Neoficiālā darbošanās ļauj izsprukt no uzraudzības
Kā skaidroja kāds banku uzraudzības speciālists, neviens normatīvs precīzi nenosaka, no kādas summas vai cik liela klientu skaita kredītiestādei darbībai Latvijā ir jāreģistrē filiāle vai meitas uzņēmums. Tādēļ pastāv iespēja to noteikt arī subjektīvi.
Ja Versobank savu darbību būtu reģistrējusi Latvijā oficiāli, tai būtu pienākums sniegt ziņas gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestam, gan FKTK par aizdomīgiem un neskaidriem darījumiem. Līdz ar to arī saistību ar «čaulas» banku būtu izdevies konstatēt jau ātrāk. Tomēr, tā kā Versobank darbību Latvijā neviens neuzraudzīja, tā bez problēmām varēja sadarboties ar «čaulas» banku, kuru darbība Latvijā ir aizliegta.
Nav noslēpums, ka FKTK pēdējā laikā ir bijusi īpaši principiāla pret Latvijā oficiāli strādājošām bankām, uzliekot tām daudzmiljonu sodus par nepienācīgu klientu darījumu uzraudzību, kas var novest pie netīrās naudas atmazgāšanas. Tomēr pret kredītiestāde, kas darbojusies pagrīdē un ārpus likuma, FKTK pagaidām nav vērsis nekādas sankcijas, liekot uzdot pamatotu jautājumu, kā var nepamanīt kredītiestādes aktīvo darbošanos mūsu valsts teritorijā, apkalpojot daudzmiljonu darījumus netīrās naudas atmazgāšanā.
Daudzmiljonu netīrie darījumi
ENAP pēc bankas darbinieku aizturēšanas ziņoja, ka maksājumu apjoms, ko ikdienā veica «čaulas banka», sasniedza pat vairākus miljonus. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 195. panta (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) un 208. panta (aizliegta uzņēmējdarbība).
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu Latvijā ir aizliegta «čaulas banku» darbība. Par «čaulas banku» tiek uzskatīta kredītiestāde, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta neatrodas valstī, kurā tā ir reģistrēta, un kurai nav tās darbību uzraugošās institūcijas, kā arī personai, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus trešās personas uzdevumā, nav tās darbību uzraugošās un kontrolējošās institūcijas.
Šajā noziedzīgajā darbībā bija iesaistīti arī vairāki cilvēki, kuri veica tehnisko darbu: sastādīja fiktīvus līgumus par it kā veiktiem darījumiem, veica pārskaitījumus atbilstoši iesaistīto personu norādījumiem, kā arī nodrošināja informācijas tehnoloģiju atbalstu. Šīs personas savas darbības aizsegam izmantoja vairākus uzņēmumus Latvijā, Igaunijā, Polijā, Krievijā un citās valstīs, kā arī to norēķinu kontus vairākās kredītiestādēs. Maksājumu apjoms, ko ikdienā veica «čaulas banka», esot sniedzies vairāku miljonu eiro apjomā.
Kratīšanā izmanto speciālo vienību
Aizturētas kopumā trīs personas - ārvalstu pilsoņi. Lai nodrošinātu, ka netiek iznīcināti pierādījumi, Valsts policija veica kratīšanu biroja telpās, kur atradās «čaulas banka», tam piesaistot arī pretterorisma vienību «Omega». Kratīšanas laikā izdevās izņemt svarīgus pierādījumus - vairākus maksāšanas līdzekļus, informācijas nesējus, naudu, dokumentus un «melnās grāmatvedības» pierakstus.
Kā liecina «Lursoft» datubāzes informācija, bankas pārstāvniecība Latvijā darbojās no 2013. gada oktobra līdz 2016.gada 10. martam.
Igaunijas bankas Versobank lielākais akcionārs ir Ukrainas uzņēmums «Ukrselhosprom», kas ir daļa no «Alef» koncerna un kas pieder diviem valsts austrumu pilsētas Dņepropetrovskas uzņēmējiem Vadimam Jermolajevam un Staņislavam Vilenskijam, liecina bankas mājaslapā pieejamā informācija.
* ASV Finanšu departaments 2005. gada 21. aprīlī VEF Banku un Multibanku noteica kā finanšu institūcijas, kas rada «primāras bažas par naudas atmazgāšanu». 2006.gadā FinCEN atsauca bažas par Multibanku, atļaujot ASV finanšu institūcijām turpināt finanšu attiecības ar šo banku.