Pēc vairākus gadus ilgām publiskām debatēm, ekspertu diskusijām un slepenām sarunām slēgtā lokā savam kulminācijas punktam ir pietuvojies jautājums par divu Latvijas telekomunikāciju nozares vadošo uzņēmumu «Lattelecom» un «Latvijas Mobilais Telefons» (LMT) nākotnes darbības modeli. Apvienot tos vai arī turpināt strādāt pa vecam - tas tuvāko nedēļu laikā būs jāizlemj valdības izveidotajai darba grupai.
Kādi ir «Lattelecom» un LMT apvienošanas plusi un mīnusi? Kas šajā darījumā būs ieguvēji un kas zaudētāji? Apvienošanās skars daudzas intereses – Latvijas valsts, «TeliaSonera», «Lattelecom», LMT kā arī, protams, patērētāju un citu Latvijas telekomunikāciju tirgus dalībnieku. Ne par visiem ar apvienošanos saistītajiem ieguvumiem un zaudējumiem pašlaik iespējams sniegt skaidras un viennozīmīgas atbildes.
«TeliaSonera» balsotu ar abām rokām par
Jāatgādina, ka iniciatīva mainīt šo abu daļēji Latvijas valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību pieder to stratēģiskajam akcionāram Skandināvijas telekomunikāciju milzim «TeliaSonera», kas neslēpj vēlēšanos pārņemt uzņēmumus savā pilnīgā kontrolē. Ja apvienošanās notiktu, konsolidējot abu uzņēmumu kapitālu, tad ar pašreizējo akciju sadalījumu «TeliaSonera» automātiski iegūtu apvienotā uzņēmuma kontrolpaketi, nepiemaksājot par to ne santīma. Atrodot dzirdīgas ausis Latvijas valdībā un turpinot tiražēt dažās aprindās tik populāro viedokli, ka valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, tas varētu izdoties.
Latvijas valdības pārstāvji gan ir likuši manīt, ka gribētu saglabāt kontroli arī pār apvienoto uzņēmumu, tomēr tad būs jāvienojas par kādu citu konsolidācijas modeli, un arī šajā gadījumā «TeliaSonera» kā otra sarunās iesaistītā puse var iegūt sev papildu priekšrocības.
«TeliaSonera» akcionāriem «Lattelecom» un LMT apvienošana ir nenoliedzami izdevīga. Tā ir iespēja nostiprināt pozīcijas, jaunizveidotajam uzņēmumam kļūstot par dominējošo spēlētāju Latvijas telekomunikāciju tirgū, kas pārējos tā dalībniekus varēs izkonkurēt ar masu, daudz nedomājot par mārketingu.
«Lattelecom» un LMT apvienotais uzņēmums kontrolēs aptuveni 70% Latvijas telekomunikāciju tirgus naudas izteiksmē, un tas būtiski mainīs spēku samēru visā nozarē. Pārējiem uzņēmumiem pat apvienojoties būs grūti ar jaunizveidoto milzi sacensties.
Tāpat vismaz dažus miljonus eiro akcionāri ietaupīs, apvienojot abu uzņēmumu personālu, pakalpojumu tirdzniecības punktus, ražošanas līdzekļus un infrastruktūru.
Finansiālais efekts no abu uzņēmumu apvienošanas, protams, nesasniegs 300 miljonus eiro, kā to savulaik solīja «Lattelecom» vadība. Pat ja, sekojot «Lattelecom» menedžeru loģikai, rēķinām hipotētisku akciju vērtības pieaugumu uzņēmumiem, kuru akcijas nemaz nav brīvā pārdošanā, ieguvumi būs stipri vien piezemētāki un drīzāk būs mērāmi dažos desmitos «virtuālu» miljonu.
Ko var sagaidīt patērētāji un citi tirgus dalībnieki?
Latvijas patērētāji pašlaik var lietot vienu no ātrākajām un kvalitatīvākajām interneta infrastruktūrām pasaulē, kā arī izmantot vienus no ES zemākajiem sarunu tarifiem mobilajā tīklā. Tas viss, pateicoties saspringtajai konkurencei Latvijas telekomunikāciju tirgū.
Kas notiks, ja «Lattelecom» un LMT apvienosim? Radīsies monstrs, kas kontrolēs lielāko daļu tirgus. Lai noturētos tam pretī, mazāki uzņēmumi būs spiesti apvienoties vai pārtraukt savu darbību. Rezultātā samazināsies telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju skaits, pasliktināsies konkurence, augs pakalpojumu cenas, pasliktināties kvalitāte.
Tiem, kas mēģina pierādīt pretējo – to, ka telekomunikāciju pakalpojumu cenas pēc apvienošanās varētu pazemināties, vērts atcerēties, cik augsti bija sarunu tarifi laikā, kad LMT dominēja mobilo sakaru tirgū, un cik lēns bija internets vietās, kur «Lattelecom» bija vienīgais šā pakalpojuma sniedzējs. Vai vēlamies pagātnes atgriešanos? Taču nē. Muļķīgi būtu kaut ko mainīt labi strādājošā sistēmā. Ir acīmredzami, ka patērētājiem «Lattelecom» un LMT apvienošanās nebūs izdevīga.
Negatīvu ietekmi apvienošanās atstās arī uz Latvijas telekomunikāciju tirgu. To ir uzsvēruši gan eksperti, gan arī citi tirgus dalībnieki. Uz tirgus kropļojuma riskiem ir norādījusi arī Konkurences padome.
Patiesību sakot, ir pat jābrīnās, ka atrodas eksperti, kas par tirgus kropļojuma riskiem runā piesardzīgi un varbūtības formā. «Lattelecom» un LMT apvienotais uzņēmums kontrolēs lielāko daļu Latvijas telekomunikāciju tirgus, un tas būtiski mainīs spēku samēru visā nozarē.
Valsts intereses pretrunīgas
Valsts intereses «Lattelecom» un LMT apvienošanā var vērtēt visai pretrunīgi, tāpēc valdību gaida grūta izvēle.
Valdība var iestāties par patērētāju tiesībām saņemt lētāku un labāku produktu, kā arī telekomunikāciju kompāniju tiesībām strādāt godīgas konkurences apstākļos. Šādā gadījumā loģiskāks lēmums būtu ļaut «Lattelecom» un LMT darboties pa vecam. Valdība var nobalsot arī kā klasisks akcionārs – lemt par uzņēmumu apvienošanu un apzināti baudīt saldos izkropļotās konkurences augļus, ietaupot arī dažus miljonus eiro.
Valstij kā akcionāram «Lattelecom» un LMT apvienošana var šķist vilinošs risinājums situācijā, ja ir radušās bažas par sekmīgu abu uzņēmumu tālāko attīstību. Uzņēmumu apvienošana bieži vien kalpo par savdabīgu glābšanas riņķi slikti vadītam biznesam un tā kuratoriem.
Lai arī pagaidām «Lattelecom» un LMT strādā ar vērā ņemamu peļņu, nevar nepamanīt, piemēram, to, ka «Lattelecom» apgrozījums jau vairākus gadus stabili turas pie vienas un tās pašas 191 miljona eiro atzīmes.
Mānīgu veiksmīgas darbošanās iespaidu var radīt peļņas pieaugums 2015. gadā, jo tam var nebūt pilnīgi nekādas saistības ar uzņēmuma pamatdarbību. Jāatgādina, ka vērā ņemams «Lattelecom» ienākumu avots ir, piemēram, nekustamo īpašumu tirdzniecība un iznomāšana. «Lattelecom», kas pēdējos gados pārstājis izmantot daudzas no savām ēkām, desmitiem objektu jau ir pārdevis un desmitiem vēl turpina tirgot. To vidū arī pievilcīgas, miljonus vērtas celtnes Rīgas centrā.1
Zīmīgi, ka tieši «Lattelecom» vadībā meklējami galvenie apvienošanās aizstāvji. Uzņēmuma vēlme pievienot sev veiksmīgi strādājošo LMT ir pašsaprotama, jo tas ir vieglākais un ērtākais veids, kā nodrošināt tālāku izaugsmi. Pievienojot sev vienu no konkurentiem un nodrošinot priekšrocības, kādu nav citiem Latvijas telekomunikāciju tirgū strādājošiem uzņēmumiem, par nākotni vairs nebūtu jāsatraucas.
Vilinājums uzreiz atrisināt visas ar abu uzņēmumu pārvaldīšanu saistītās problēmas var rasties arī valdībai.
«Lattelecom» un LMT – vai ierakumu pretējās pusēs?
«Lattelecom» vadības viedoklis ir viennozīmīgs – apvienošanās ir nepieciešama un tas ir teju vai dzīvības un nāves jautājums.
Vēlēšanās sagaidīt šādu valdības pasviestu glābšanas riņķi ir pašsaprotama, jo «Lattelecom» darbība telekomunikāciju jomā nemaz neizskatās tik pārliecinoša, kā uzņēmums pats to cenšas pasniegt. Par to liecina gan fiksēto telefonsakaru lietotāju skaita samazināšanās, gan arī tas, ka arvien populārāki kļūst mobilo tīklu operatoru piedāvātie risinājumi mājas internetam.
Ņemot vērā to, ka «Lattelecom» lētākais mājas interneta pieslēgums ir sadārdzinājies par 60% - no 10,90 līdz 17,50 eiro mēnesī - par šādu patērētāju izvēli nebūtu jābrīnās. Pat mobilo sakaru operatora LMT mājas interneta piedāvājums (16,94 eiro mēnesī) ir finansiāli izdevīgāks. Patērētāji jau ir pauduši neapmierinātību par «Lattelecom» interneta pakalpojumu sadārdzināšanos, tostarp masu medijos2. Turpinot šādu cenu paaugstināšanas politiku, «Lattelecom» pozīcijas interneta pakalpojumu tirgū varētu sašķobīties. Pat ja sadārdzināšanās neskars jau esošos «Lattelecom» klientus, tiks zaudēts tūkstošiem potenciālo.
Klientiem nedraudzīga ir arī «Lattelecom» darbošanās virszemes televīzijas lauciņā, kur uzņēmums jau vairākas reizes pamanījies pacelt cenu ekonomiskās pakas abonentiem. Televīzijas skatītājiem par to ir jāmaksā nu jau 8,89 eiro mēnesī kādreizējo 6,20 un 7,90 eiro vietā. Šis, starp citu, ir vēl viens uzskatāms piemērs tam, kā varētu mainīties telekomunikāciju tarifi «Lattelecom» un LMT apvienošanas gadījumā. Sākumā cenu dempings, lai piesaistītu jaunus klientus, kā arī izstumtu no tirgus konkurentus, tad tarifu celšana.
Pavisam cita situācija ir LMT. Uzņēmums pēdējos gados ir palielinājis gan apgrozījumu, gan peļņu, gan klientu skaitu, pagājušogad sasniedzot straujāko izaugsmi desmit gadu laikā. Apgrozījums pagājušā gada laikā pieaudzis par 11% līdz 179,2 miljoniem eiro. LMT ir tirgus līderis pēc pieslēgumu skaita, un pagājušā gada laikā tas palielinājies vēl par 19 tūkstošiem, sasniedzot 1 132 552. Gada laikā infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā LMT investējis 39,5 miljonus eiro, palielinot 4G bāzes staciju skaitu līdz 751 un nodrošinot labāko mobilo sakaru pārklājumu Latvijā. Kopumā kopš darbības pirmsākumiem LMT sakaru infrastruktūrā investējis 573 miljonus eiro.3
LMT vadība ir likusi manīt, ka respektēs jebkuru akcionāru lēmumu, tomēr ir acīmredzami, ka uzņēmums spēj sekmīgi darboties un attīstīties arī pašu spēkiem, un tas to arī neslēpj. Apvienošanās nozīmētu pārmaiņas, taču kādēļ gan tādas būtu vajadzīgas? Nav brīnums, ka LMT atšķirībā no «Lattelecom» apvienošanās jautājumā ieņem klusējoši nogaidošu pozīciju.
Pagaidām klusē arī valdība, tomēr ir skaidrs, ka neziņā par «Lattelecom» un LMT nākotni vairs nedzīvosim ilgi.
Atsauces:
2.
@LabakDzivot klausītājs Didzis vēlas zināt, kāpēc Lattelecom 10,90 vietā par internetu prasa 17,50 eiro! Cenu ceļ par 60%. Vēl kādam tā ir?— Kā labāk dzīvot (@LabakDzivot) March 16, 2016
