Bankas atbalsta ziņu sniegšanu VID par aizdomīgiem darījumiem, taču ar konkrētiem kritērijiem

Viņa atgādināja, ka 2016. gada valsts budžeta likuma paketē valdība ir atbalstījusi grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz finanšu iestādēm pienākumu sniegt VID ziņas par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Pašlaik bankas saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu sniedz informāciju par aizdomīgiem darījumiem Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam). Ne likuma grozījumos, ne sarunās ar Finanšu ministrijas un VID Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nav saņēmusi konkrētas atbildes par to,

• vai bankām VID būs jāsniedz analoģiska informācija kā Kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem,

• vai VID noteiks konkrētus parametrus, pēc kādiem konstatēt aizdomīgus darījumus nodokļu jomā,

• vai arī tiek paredzēts, ka bankas veiks subjektīvu analīzi par darījumu aizdomīgumu tieši no nodokļu nomaksas aspekta.

Pēc LKA uzskata, būtu maksimāli jāizslēdz subjektīvas darījumu atlases un vērtēšanas pienākums bankām.

Pēc Kontroles dienesta datiem, 2014. gadā dienests kopumā saņēma 23 tūkstošus ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, un tikai 67% no tiem sniedza bankas. Pārējos ziņojumus sniegušas citas finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.