Lai mazinātu ēnu ekonomiku Latvijā un nepieļautu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Valsts Ieņēmumu dienests (VID) plāno pastiprināt soda sankcijas, ēnu ekonomikas konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Tostarp viņa norādīja, ka būvniecība, tirdzniecība un pakalpojumu sektors arī šogad paliks starp VID «top» sektoriem, kam tiks pievērsta papildu uzmanība.
«Mēs būsim represīvāki, būsim stingrāki - ne tikai tiesībsargājošo iestāžu virzienā, bet arī būs bargāki sodi (..) Mēs esam pietiekami ilgi ļoti elastīgi skatījušies un ļāvuši [uzņēmumiem] sakārtoties,» pauda Pētersone.
Novērotās problēmas visos sektoros lielākoties esot līdzīgas - nereģistrēta uzņēmējdarbība, peļņas un nostrādāto darba stundu neuzrādīšana.
Pēc Pētersones teiktā, VID arī šogad turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību kases aparātu pārbaudei. Dienests plāno rosināt iespēju parakstīt kases aparāta čekus ar drošu parakstu. «Mēs piedāvāsim, lai šīs izmaksas segtu valsts. Līdzīgu ceļu iet lietuvieši. Tas nebūtu ātri, to varētu 2018.gadā ieviest,» prognozēja VID vadītāja.
Tāpat viņa minēja, ka ēnu ekonomikas apkarošanā nozīmīgs solis būtu nodrošināt iespēju attālināti kamerās vērot valsts Austrumu robežu un preču plūsmu.
Trešdien publiskotais «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījums liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2013.gadā.
Savukārt Igaunijā un Lietuvā 2014.gada ēnu ekonomikas īpatsvars veidoja attiecīgi 13,2% un 12,5% no IKP un kaimiņvalstis ir turpinājušas ilgtermiņa tendenci pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas apmēru.
VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu , nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. VID izveidots 1993.gadā.
