Neizmaksāto algu dēļ Krievijā ir sākušies strādnieku streiki - ekonomisko grūtību laikā daudz strādnieku strādā bez atalgojuma vai dodas neplānotos «atvaļinājumos». Portāls TVNET uzklausīja ekspertu viedokļus, vai un kā tas ietekmēs Latviju.
Kā Latvija cietīs no strādnieku streikiem Krievijā?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis TVNET skaidroja, ka Krievijas ekonomika atrodas sarežģītā situācijā. Tā ir iegājusi lejupslīdes fāzē, ievērojami sarukuši eksporta apjomi, iedzīvotāju pirktspēja sarūk.
Tādēļ algu aizkavēšanās ir daļa no sekām, kas vērojamas ekonomikā.
To jau ir izjutuši mūsu eksportētāji, kā arī vietējie uzņēmēji, piemēram, tūrisma jomā, kuru mērķauditorija bija kaimiņzemes iedzīvotāji.
Tādēļ notiek šo uzņēmēju darbs pie piedāvājuma dažādošanas, cenu politikas maiņas, jaunu tirgu meklēšanas.
Vērojamās tendences Krievijas ekonomikā ir tikai sākumposmā, kas nozīmē, ka šādas ziņas tuvāko divu gadu laikā nebūs retums.
Turpmāko situāciju kaimiņvalstī, protams, jāturpina vērtēt un jāseko līdzi notikumiem gan ekonomikā, gan politikā. Tomēr nav arī lielas nepieciešamības sevi pārlieku nodarbināt ar seku izvērtēšanu no šāda veida ziņām.
Jāuzsver, ka tā nav jauna problēma – no kopējā neizmaksāto vai aizkavēto algu fonda 30% ir parādi par 2013.gadu vai agrāk.
Taču, ekonomikas situācijai pasliktinoties, neapšaubāmi straujāk pieaug arī neizmaksātās algas
– 25% no kopējās summas ir parādi par algām, kas bija jāizmaksā pēdējā mēnesī (kultūras un izglītības jomā pat virs 50%). Turklāt ap 40% no kopējā neizmaksāto vai aizkavēto algu fonda ir to organizāciju parādi, kuras jau atrodas maksātnespējas procesā, un tāpēc ir ļoti maz ticams, ka strādājošie varēs šos līdzekļus jebkad atgūt.
Eksperte atzina: diemžēl tie ir tikai ziediņi –
Krievijas mājsaimniecības tikai tagad sāk īsti just recesijas ietekmi.
Algām samazinoties (vismaz nepalielinoties) un inflācijai turoties virs 15%, nākamajos mēnešos Krievijas iedzīvotāju pirktspēja turpinās strauji krist.
«Jāsaka, ka Krievijā valsts lielie (un parasti ļoti neefektīvie) uzņēmumi pilda arī sociālu funkciju un neatlaiž darbiniekus, neskatoties uz finanšu situācijas pasliktināšanos. Tāpēc bezdarba līmenis Krievijā, visticamāk, ļoti krasi nepieaugs, bet problēmas ar algu izmaksāšanu valstī turpinās saasināties. Šādā situācijā iedzīvotāju protesti arī nav brīnums, tas ir tikai laika jautājums – nacionālais lepnums ir laba lieta, bet paēst no tā nevar…» Strašuma atzina.
Viņa arī norādīja, ka ir jautājums, cik ilgi Krievijas mājsaimniecības ir gatavas ciesties (pašlaik protesti ir ļoti ierobežoti un mazi).
Krievijas mājsaimniecības šogad un nākamgad vienkārši nevarēs atļauties tērēt tik daudz, cik iepriekš.
Tas, protams, tiešā veidā ietekmē un turpinās ietekmēt arī Latviju – redzams, ka preču eksports uz Krieviju jau krīt par gandrīz 30%. Arī tūrisma un transporta nozares jūt negatīvo ietekmi.
Tomēr eksportētāji aktīvi meklē jaunus tirgus (transportā tas, iespējams, ir visgrūtāk) un turpina kāpināt pārdošanas apjomus citos tirgos. Tirdzniecības integrācija ar Krieviju mazināsies, kas padarīs Latvijas eksportu diversificētāku un ekonomiku noturīgāku pret ārējiem satricinājumiem.
DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš TVNET sacīja, ka Krievijā sāktajiem strādnieku streikiem teorētiski ietekme uz Latviju varētu būt divos veidos.
Ja streiki būtiski ietekmē ekonomisko situāciju kopumā, līdz ar to samazina pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām precēm.
Ja streiki traucē izejvielu ieguvi un transportēšanu, līdz ar to ietekmē kravu plūsmu caur Latviju un samazina mūsu transporta pakalpojumu eksporta ienākumus un/vai traucē enerģijas piegādi.
«Cik man zināms, streiku mērogs nav tāds, lai būtiski ietekmētu Krievijas ekonomisko situāciju. Man nav ziņu par to, ka streiki būtu būtiski ietekmējuši naftas vai akmeņogļu ieguvi, tērauda vai minerālmēslu ražošanu, kas ir galvenās caur Latviju eksportētās izejvielas. Nav dzirdēts arī par dzelzceļnieku streikiem.
Tie visi ir riski, ko var teorētiski pieļaut.
Ekonomiskā sadarbība ar Krieviju vispār ir salīdzinoši riskanta daudzu un dažādu iemeslu dēļ.
Tie ir gan politiski, gan ekonomiski - kaimiņzemes tautsaimniecība ir izšķiroši atkarīga no vienas izejvielas (naftas) cenas pasaules tirgū.
Kā jau izejvielām mēdz būt, šī cena ir svārstīga. Uz Krievijā pieejamām biznesa iespējām vienmēr jāskatās ar lielāku piesardzību nekā iespējām Rietumeiropā. Taču nedomāju, ka valdība samierinātos ar būtiskiem traucējumiem ekonomikai stratēģiskajās nozarēs. Krievijas ekonomiskā situācija ir sarežģīta, bet nav runas par vispārēju krahu, notiek IKP samazināšanās par dažiem procentiem,» Strautiņš norādīja.
Neizmaksāto algu dēļ Krievijā sākas strādnieku streiki
TVNET jau ziņoja, ka neizmaksāto algu dēļ Krievijā ir sākušies strādnieku streiki, vēstīja laikraksts «The New York Times». Neizmaksātās vai aizkavētās algas Krievijā 1.aprīlī sasniedza 2,9 miljardus rubļu (51 miljonu eiro), liecina Krievijas Statistikas dienesta dati. Šobrīd ekonomisko grūtību laikā daudzi strādnieki strādā bez atalgojuma vai dodas neplānotos «atvaļinājumos».