Tuvākajā laikā Latvijas tranzīta koridoram izdosies noturēt Krievijas energoresursu kravas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Matīss: tuvākajā laikā Latvijai izdosies noturēt Krievijas energoresursu kravas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Izmaksas Krievijas ostās tiek rēķinātas rubļos, un tās neaug tik strauji kā rubļa kurss krītas. Līdz ar to kaut kādas nevienmērības šajā situācijā ir. Piemēram, darba algas Krievijā pēdējos mēnešos nav pieaugušas par pusi, līdz ar to ir kaut kādi apsvērumi, kāpēc pārkraušanas izmaksas Krievijas ostās neaug tik strauji. Vienlaikus, ja skatāmies uz energoresursu cenām un valūtas kursu, zināmā mērā tie korelē – naftas cena krīt, bet dolāra kurss pret rubli pieaug, attiecīgi rubļos naftas cenas faktiski sanāk tikpat lielas.Krievijai jebkurā gadījumā būs nepieciešams naftas produktus tirgot, lai saņemtu valūtu un tādējādi nodrošinātu iekšējo patēriņu. Ja rēķinām rubļos, naftas barels vai tonna maksā tikpat, cik pirms pusgada. Šo produktu eksports pilnībā neapstāsies, un esmu pārliecināts, ka tas pilnībā neapstāsies arī caur Latvijas transporta koridoru.
Īstermiņa aizstāšanas iespēju nav, tas ir gan dzelzceļa kapacitātes jautājums, ko nevar atrisināt vienas dienas laikā, gan ostu kapacitātes jautājums.
Attiecīgi esmu pārliecināts, ka mums izdosies vismaz daļu kravu saglabāt un noturēt,» klāstīja Matīss.
Vienlaikus gan viņš atzina, ka
šogad dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā varētu būt kritums aptuveni 20%
apmērā salīdzinājumā ar pagājuša gadu. «Gada pirmajiem trim mēnešiem mums ir ļoti laba kontraktu bāze, un tie pat varētu būt pat labāki nekā 2014.gada pirmie trīs mēneši. Bet tālāk mums ir zināma nenoteiktība, tāpēc esam piesardzīgi. Labāk plānot mazāk un koriģēt ieņēmumus uz augšu nekā plānot pārāk optimistiski, un tad sākt domāt, kā samaksāt rēķinus, algas un apmaksāt investīciju projektus. Palūkosimies, kas notiks pēc pirmā ceturkšņa, un tad varēsim mūsu prognozes koriģēt. Jāvērtē, kāda būs starptautiskā situācija, kāds būs valūtas kurss, kādas būs resursu cenas, no tā izejot varēsim budžeta rādītājus precizēt,» teica ministrs.