Agresijas izraisītāji Ukrainas austrumos neko nav mācījušies no vēstures, piektdien Otrā pasaules kara upuru piemiņas brīdī Salaspils memoriālā sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība»).
Straujuma: agresijas izraisītāji Ukrainas austrumos neko nav mācījušies no vēstures
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa pauda, ka «diemžēl arī šodien daudzās vietās Eiropā un pasaulē ir nemierīgi, mirst nevainīgi cilvēki. Necilvēcīgi noziegumi ir turpinājušies gan pagājušajā gadsimtā, gan arī tagad».
«Te varam minēt traģiskos notikumus bijušajā Dienvidslāvijā, arī Ruandā un Sīrijā. Tāpat redzam, ka agresijas izraisītāji Ukrainas austrumos neko nav sapratuši un neko no vēstures nav mācījušies,» teica valdības vadītāja.
Upuri un cietušie ir pelnījuši, ka mēs ne tikai aizlūdzam par bojā gājušo dvēselēm, akcentēja Straujuma. «Ne tikai ik dienu, ik stundu cildinām un godājam cilvēcību, bet darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nepieļautu kara šausmu atkārtošanos. Tagad un arī turpmāk mums visiem ir jābūt drosmīgiem cīnītājiem, lai nosargātu Eiropas pamatvērtības – cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu,» viņa sacīja.
Pēc premjerministres vārdiem, Salaspils memoriālā, Otrā pasaules kara laika koncentrācijas nometnes vietā, var dzirdēt bojā gājušo un cietušo simboliskus sirdspukstus. «Tas ir traģiskās pagātnes noziegumu atgādinājums 21.gadsimtam – neaizmirst un nekad vairs nepieļaut tādu drausmīgu noziegumu, kāds bija Otrais pasaules karš,» viņa uzskata.
«Tomēr šie simboliskie sirdspuksti arī atgādina par to, ka cilvēcīgums ir tas patieso lietu mērs, ar kuru mums dzīvojama sava dzīve,» piebilda Straujuma.
Ministru prezidente uzsvēra, ka Otrais pasaules karš iznīcināja tautas un valstis un «Latvijā tika brutāli apspiesta jebkura brīvības izpausme, cilvēku varēja iznīcināt pat par pateiktu vārdu. Vienīgi domas bija brīvas. Latvijas tauta bija tik drosmīga un gudra, ka pirms 25 gadiem prata panākt mūsu neatkarības atjaunošanu».
«Te, Salaspilī, mēs esam vienā no vietām, ko mūsu zemē nodevīgi ir radījuši noziedzīgi režīmi un uzspiedušas svešas varas; pirms tam iznīcinot mūsu valsti un slepkavojot mūsu tautu,» viņa sacīja.
Atminoties vēstures notikumus, Straujuma atgādināja, ka nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, kuras valstiskumu 1940.gadā likvidēja Padomju Savienība, jau 1941.gadā tika izveidota Salaspils nometne. Tā bija viena no daudzajām Vācijas nacionālsociālistiskā režīma represīvajām nometnēm, kur cilvēkiem atņēma brīvību, tos fiziski un garīgi pazemoja. Te notika vardarbība, bija piespiedu nodarbinātība, kā arī slepkavošana.
Viņa arī norādīja, ka Padomju okupācijas gados par Salaspils nometni ir radīti neiedomājami mīti un nepatiesības. «Nožēlojami, ka uz nometnes upuru asinīm un bērnu asarām notiek mēģinājumi veidot savu politisko karjeru,» teica premjerministre.
«Salaspils memoriāls ir viens no atceres objektiem Latvijā, kas maldīgi dažu apziņā turpina pastāvēt kā padomju okupācijas varas un tās ideoloģijas apliecinājums. Mūsu pienākums ir izstāstīt patieso stāstu, jo tas palīdzēs izskaust padomju gados izdomātos mītus,» ir pārliecināta Straujuma.
Pēc viņas teiktā, tieši vēsturnieku pienākums ir apkopot vēstures mācības. Valdības vadītāja pauda gandarījumu saistībā ar vispusīga akadēmiska pētījuma tapšanu par Salaspili, kas būs balstīts uz rūpīgi apzinātiem vēstures avotiem un faktu zinātnisku, nepolitizētu analīzi.
Salaspils nometne bija ciešanu vieta, pauda Straujuma. «Te bojā gāja vairāki tūkstoši nevainīgu cilvēku. Salaspils upuri bija daudznacionāli - gan ebreji, gan latvieši, gan krievi, gan poļi, gan nometnē turētie baltkrievu bērni un daudzi citi,» viņa sacīja.
Salaspils gūstekņi bija arī nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, tostarp Latvijas Centrālās padomes loceklis Konstantīns Čakste, ārsts un literāts Miervaldis Birze, latviešu leģionāri, kā arī citi, kas pretojās, vācu okupācijas laika varai. Šeit, galvenokārt apsardzē, bija arī nežēlīgā okupācijas režīma vietējie kolaboranti, tai skaitā arī no noziedzīgās «Arāja komandas», uzskaitīja Ministru prezidente.
Politiķe uzskata - fakti pierāda, ka ir nepieciešams objektīvs stāsts par Salaspili. «Tas ir mūsu pienākums pret tās upuriem. Tas ir pienākums pret nākamajām paaudzēm. Šodienas pasākums šeit, Salaspils memoriālā, ir apliecinājums, ka mums ir apņēmība to darīt. Ekspozīciju, noteikti ir nepieciešams nodrošināt ar plašāku, izsmeļošāku un mūsdienīgāku informāciju. Tā jāpilnveido ar atbilstošu, objektīvu saturu, kurā nebūtu vietas ideoloģijai vai naida kurināšanai,» viņa teica.
Runas noslēgumā Straujuma aicināja noliekt galvas Otrā pasaules kara upuru piemiņai.
Jau vēstīts, ka piektdien, 8.maijā, norisinās svinīgie Otrā pasaules kara upuru piemiņai veltītie pasākumi Rīgas Brāļu kapos, Salaspils memoriālā, vācu un padomju armijas kapos Džūkstē, kā arī Lestenes Brāļu kapos.