Valdība apstiprina Latvijas Stabilitātes programmu; samazina IKP prognozi

«Ārējās nenoteiktības ietekmē esam samazinājuši izaugsmes prognozes. Tāpat pieaudzis prognozētais budžeta deficīts šajā gadā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt ļoti piesardzīgai savās prognozēs un budžeta līdzekļu izlietojumā. Šādā situācijā vēlos vēlreiz aicināt ministrijas primāri vērtēt iespējas īstenot strukturālās reformas savās nozarēs, nevis prasīt papildu finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām, jo nākamā gada valsts budžeta veidošanas process nebūs viegls,» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Stabilitātes programmā 2015.-2018. gadam ir samazinātas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes 2015. un 2016.gadā. Paredzēts, ka IKP 2015.gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016. gadā - par 3%. Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Stabilitātes programmā prognozēts, ka Latvijas IKP 2017. un 2018. gadā palielināsies par 3,6% gadā.

Finanšu ministrijā norādīja, ka zemāka izaugsme negatīvi ietekmē budžeta bilanci, tāpēc 2015.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts prognozēts 1,5% no IKP, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā bija plānots iepriekš. 2016.gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no IKP un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. 2017. un 2018. gadā deficīts plānots fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamajā apmērā un tas attiecīgi ir 1,3% un 1,7%.

«Jāatzīmē, ka Stabilitātes programma sagatavota augstas ekonomiskās un ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos, kā arī laikā, kad Eiropas Komisija (EK) pārskata līdz šim piemērotos fiskālās disciplīnas noteikumus. Tāpat budžeta deficīta mērķus ietekmē EK makroekonomiskās prognozes, kas tiks precizētas maijā. Līdz ar to pastāv augsta varbūtība, ka rudenī, kad tiks strādāts pie nākamā gada valsts budžeta, makroekonomiskās un fiskālās prognozes atšķirsies no tām, kas izmantotas, sagatavojot šo Stabilitātes programmu,» klāstīja Finanšu ministrijā.

Programmā teikts, ka pērn Latvijas ekonomikas izaugsme sabremzējās dažādu iekšējo un ārējo faktoru ietekmē, starp kuriem svarīgākie ir ģeopolitiskās situācijas eskalācija, tirdzniecības sankciju ieviešana un Krievijas ekonomikas recesija. Vienlaikus neskatoties uz izaugsmes tempu palēnināšanos, Latvijas IKP pieaugums pērn ir bijis viens no augstākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, sasniedzot 2,4% un par 1,1 procentpunktu pārsniedzot ES vidējo izaugsmes līmeni.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014.gadā bija lielāks nekā iepriekšējā gada Stabilitātes programmas scenārijā prognozēts. Tas skaidrojams ar vienreizēju kapitāla pārvedumu centrālās valdības saistību izpildei pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Atbilstoši Finanšu ministrijas 2015.gada janvārī veiktajam novērtējumam vispārējās valdības budžeta nominālais deficīts 2014.gadā ir sasniedzis 1,4% no IKP jeb 339,8 miljonus eiro, kas ir par 0,4 procentpunktiem jeb 85,6 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekšējā cikla Latvijas Stabilitātes programmā.

Programmu plānots izskatīt un apstiprināt Saeimas Eiropas lietu komisijā 15.aprīlī un tajā pašā dienā to plānots iesniegt EK.

Stabilizācijas jeb Konverģences programma katru gadu jāizstrādā visām ES dalībvalstīm un līdz aprīļa beigām jāiesniedz EK. Programmas izstrādes mērķis ir nodrošināt stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku eiro zonā un ES.