Lauksaimnieki: Zemnieku bankrotiem CETA iespaidā nav pamata

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Eiropas Parlamenta trešdien akceptētais Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums (CETA) nedaudz palielinās konkurenci iekšējā ES tirgū, tomēr tas nenozīmēs saimniecību masveida bankrotus, teica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Komentējot EP deputāta Andreja Mamikina (S) viedokli, ka līgums iedzīs bankrotā Latvijas zemniekus, Treibergs sacīja, ka šāda tendence nav sagaidāma. Tā vietā līgums pavērs plašākas eksporta iespējas, kā arī nedaudz lielāku konkurenci ES iekšējā tirgū

«Kā jebkurā līgumā, arī šajā, protams, ir savi plusi un mīnusi. Bet teikt, ka tas iezīmēs masveidīgu Latvijas saimniecību bankrotu - šobrīd tas ir pārāk nepārdomāts apgalvojums,» sacīja Treibergs.

Viņš norādīja, ka pēc līguma noslēgšanas varētu pieaugt konkurence gaļas nozarei, bet ieguvumi varētu būt piensaimniekiem, jo varētu pavērties plašākas piena produktu eksporta iespējas. Pieaugs pieprasījums pēc kvalitatīviem siera produktiem un industriālajiem sieriem, kuru eksporta kvota varētu nākt par labu ES, tajā skaitā Latvijai. Latvija līdz ar to varētu būt ieguvēja piena produktu un jebkuru pārstrādātu produktu eksportā, kasi ražoti ar augstu pievienoto vērtību.

«Imports no Kanādas, visticamāk, izkliedēsies pa visām ES dalībvalstīm, kurām būs jākonkurē ar Kanādu, līdz ar to droši var apgalvot, ka par importa īpatsvaru būs jāuztraucas ES tirgus kontekstā, bet ne tik uzsvērti Latvijā. Graudaugu saimniecībām līguma nosacījumi neradīs draudus ne ES, ne Kanādai, jo abas eksportē un abas jau tagad ir konkurenti nevis savā starpā, bet gan trešo valstu tirgos,» atzina LOSP vadītājs.

Mamikins prognozēja, ka konkurencē ar kanādiešiem sagaidāms masveidīgs Latvijas zemnieku saimniecību bankrots, turklāt Latvijas nodokļu maksātājiem nāksies maksāt milzīgas kompensācijas kanādiešu uzņēmējiem, ja viņu preces netiks ielaistas valsts tirgū, vai tiks ierobežota kādas preces tirdzniecība.

Kā informēja politiķa birojā, Mamikins nav atbalstījis ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu. Mamikina ieskatā Kanādas tirgus ir mazāks par Polijas tirgu, turklāt, atverot brīvās tirdzniecības režīmu, eiropieši saņem mazo Kanādas tirgu, bet pretī atdod pusmiljardu lielo ES tirgu. «Tas nav līdzvērtīgs darījums. Turklāt tiek atcelti 99% nodokļu kanādiešu preču ievešanai Eiropā,» klāstīja deputāts.

Jau vēstīts, ka EP trešdien apstiprināja CETA. EP balsojumā līgumu atbalstījuši 408 deputāti, 254 bijuši pret to, bet 33 atturējušies.

Eiroparlamenta apstiprinājums nodrošina iespējas sākt CETA sākotnējo ieviešanu jau no nākamā mēneša.

CETA, kura izstrādē pagājuši septiņi gadi, tika parakstīts 30.oktobrī Briselē. Tas notika ar trīs dienu aizkavēšanos, kad Beļģijas federālā valdība beidzot bija spējusi pārliecināt franciski runājošo Valonijas reģionu par labu CETA atbalstam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu