2004.gadā, Latvija iestājoties, Eiropas Savienībā, Brisele noteica 10 gadu pārejas periodu, lai pakāpeniski izveidotu kārtību, kādā «Latvijas gāzes» īpašumā esošajām cauruļvadu sistēmām un Inčukalna gāzes krātuvei var piekļūt arī citi tirgus dalībnieki, tomēr tas joprojām nav noticis. Pusotru gadu nav pieņemta kārtība, kādā trešās puses var izmantot gāzes infrastruktūru. Ekonomikas ministrija uzskata, ka «Latvijas gāze» cenšas nepieļaut gāzes tirgus atvēršanu.
Pagājušā gada pavasarī pārejas laiks beidzās un Saeima lēma, ka «Latvijas gāzei» ir jāsagatavo noteikumi, kas regulēs piekļuvi cauruļvadiem, un tie jāiesniedz apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Pirmā dokumenta versija bija neizdevīga valstij - tā principā turpinātu ļaut gāzes cauruļvadus izmantot tikai «Latvijas gāzei», tāpēc regulators lika dokumentu pārstrādāt. Un tā vairākas reizes, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».
«Šeit ir skaidrs ikvienam Latvijas iedzīvotājam – «Latvijas gāze» un gāzes sektors ir pietiekami stiprs lobists, un ir pietiekami daudz saimniecisku interešu, kas arī kavē lēmumu pieņemšanu. Lēmumus var kavēt dažādi – sniedzot komentārus novēloti, vairākkārt mainot viedokļus vai pagarinot kaut kādas procedūras.
Visu var mākslīgi paildzināt,»
pauž Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, norādot, ka tā noticis arī šajā gadījumā.
Lai pusotru gadu iestrēgušo procesu iekustinātu, regulators šovasar nolēma, ka noteikumus gatavos pats «Latvijas gāzes» vietā. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola lūgusi palīdzību arī premjerei Laimdotai Straujumai.
Šonedēļ «Latvijas gāze» regulatoru kārtējo reizi lūdza noteikumu izskatīšanu atlikt, jo uzņēmums neesot varējis iepazīties ar piedāvātajām izmaiņām.
Gāzes tirgus pētnieks Reinis Āboltiņš uzskata, ka «Latvijas gāzes» rīcība kavē visa Baltijas tirgus atvēršanu konkurencei,
«Ir grūti saprast, kā viens profesionāls uzņēmums «Latvijas gāze» var ar trim konsultāciju kārtām, neskaitot vēl sākotnējās versijas, kas bija pieejamas tikai regulatoram, nevis plašākai publikai... Kā trīs konsultāciju kārtās viens profesionāls uzņēmums nevar nonākt līdz kvalitatīvam produktam. Man tas īsti nav saprotams,» norāda Āboltiņš.
Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes loceklis Rolands Irklis pauž, ka šis ir ļoti labs piemērs, kāpēc nepieciešama uzņēmuma sadalīšana: «Vienā uzņēmumā ir apvienotas gan sistēmas operatora intereses, gan piegādātāja intereses, un šīs intereses pilnīgi noteikti nākotnē ir jānodala. Un
šobrīd redzam, ka piegādātāju intereses prevalē pār operatora interesēm.
Ja viņam būtu tīri operatora intereses, tad viņam būtu interese pēc iespējas atvērt šo pakalpojumu, pēc iespējas vairāk lietotājiem to piedāvāt. Šobrīd notiek mēģinājumi pēc iespējas sašaurināt to tirgu un attiecīgi to arī varam novērot noteikumu saskaņošanas procesā.»
Klaipēdā šogad darbu sācis sašķidrinātās gāzes terminālis, un tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc «Latvijas gāze» cenšas paturēt kontroli par tirgu Latvijā.
AS «Latvijas gāze» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis izvairījās spriest, kāpēc šo noteikumu tapšana ievilkusies jau pusotru gadu, jo gāzes nozarē esot tikai trešo nedēļu. Viņš gan uzsvēra, ka šie noteikumi nebūs mūžīgi - tie ir pārejas noteikumi, kas darbosies līdz tirgus liberalizācijas sākumam.
Kalvītis noraidīja pieņēmumu, ka «Latvijas gāze» ir ieinteresēta novilcināt laiku, lai šos noteikumus nepieņemtu, nodrošinot uzņēmumam monopolstāvokli.
«Tas ir tāds pilnīgi maldīgs priekšstats, jo jau šobrīd fiziski notiek darījumi par gāzes transportēšanu no Lietuvas uz Igauniju un savādāk, un darījumi notiek bez šā regulējuma. Tā kā regulējums jau nav iemesls pirkt vai pārdot gāzi,» klāstīja Kalvītis.
Tomēr jaunā «Latvijas gāzes» vadītāja Aigara
Kalvīša teikto atspēko «Latvenergo» pieredze.
Latvenergo TEC ir lielākais gāzes patērētājs - ražojot elektrību, gadā tas iztērē vienu trešo daļu no visa Latvijai piegādātā gāzes apjoma. «Latvenergo» kā lielākajam «Latvijas gāzes» klientam līdz šim bijušas vislielākās iebildes pret vairākām tehniskām, specifiskām, bet daudzos gadījumos ļoti nozīmīgām detaļām, ko regulatoram iesniegtajos noteikumos centās iestrādāt «Latvijas gāze».
«Tādas interesantas tehniskas nianses, kuras sākotnēji šķiet nevainīgas, bet, kad sāk iedziļināties, tad mēs secinām vienā brīdi, ka patiesībā ar šādiem noteikumiem neviens cits nevarētu piedalīties gāzes pārvadīšanā pa cauruļvadiem un gāzes uzglabāšanā Inčukalnā,» skaidro Āboltiņš.
Viena no būtiskajām detaļām ir pārvades sistēmas jaudas rezervēšana. «Latvenergo» savu saražoto elektrību tirgo «Northpool» elektroenerģijas biržā. Ja ir pieprasījums, «Latvenergo» ātri jāpērk gāze no Inčukalna krātuves un jāpumpē uz savu termocentrāli. «Latvijas gāze» vēlas noteikt, ka šie darījumi jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš. Tomēr
tirdzniecībai biržā 72 stundas ir pārāk ilgs laiks, un tas «Latvenergo» būtiski ierobežotu spēju konkurēt ar citu valstu ražotājiem.
Piekļuves jeb gāzes izejas punkti būtu jāveido gan uz valsts robežas, gan pie lielākajiem patērētājiem, piemēram, rūpnīcām, lai tās varētu pa tiešo izmantot gāzi no cauruļvada. Arī pret to «Latvijas gāze» līdz šim aktīvi iebildusi.
AS «Latvenergo» valdes loceklis, ražošanas direktors Māris Kuņickis norāda: «Katrā ziņā konkurence un iespēja, ka mums ir trešās puses pieeja un mums ir iespēja iegādāties gāzi arī no Klaipēdas naftas termināla, viennozīmīgi padarītu šo cenu daudz atraktīvāku un izdevīgāku mums, «Latvenergo», kā
rezultātā mēs būtu konkurētspējīgāki elektroenerģijas tirgū,
kā rezultātā mūsu elektroenerģijas patērētājiem, protams, tas, iespējams, radītu šo te efektu pozitīvu.»
Jūlijā delegācija no Latvijas devās uz ASV. Tur Luiziānā, Meksikas līcī, tiek būvēts ASV lielākais LNG terminālis, no kura slānekļa gāzi varēs pumpēt tankkuģos un eksportēt. Tuvākajā laikā terminālis sāks darbu un amerikāņi neformālās sarunās izteikušies, ka viņi priecātos par iespēju pirmās kravas piegādāt tieši Baltijai.
Ekonomikas ministre (ZZS) Dana Reizniece-Ozola norāda: «Mums šobrīd mērķis ir tirgu atvērt 2017.gadā. Tad visiem papīriem jābūt kārtībā. Bet praktiski tirgus būs atvērts un konkurence būs, ja jau šobrīd lielie patērētāji rādīs priekšzīmi. Ja šobrīd «Latvenergo» tuvākajā laikā izdotos nopirkt kādu gāzes apjomu, izmantojot Klaipēdas termināli, tad tas jau būtu labs signāls, ka tas ir iespējams. Un tas būtu piemērs citiem. Ja pat viņi to nevar izdarīt, nu, tad par kādu atvērtu tirgu mēs varam runāt.»
Nākamceturtdien regulators kārtējo reizi skatīs strīdīgos noteikumus, un šoreiz pēc pusotra gada darba tos varētu arī pieņemt. Savukārt
Ekonomikas ministrija pēc divām nedēļām, 15.septembrī, valdībai nodos skatīšanai likumu paketi par gāzes tirgus atvēršanu un uzņēmuma «Latvijas gāze» sadalīšanu.