Lietuvas Seims pieņem izskatīšanai likumprojektu par «Rail Baltica» līguma ratifikāciju

Balons ar "Rail Baltica" uzrakstu
 

Lietuvas Seims pieņēmis izskatīšanai likumprojektu, kas paredz ratificēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību līgumu par «Rail Baltica» dzelzceļa savienojuma izveidi.

Lai gan deputāti otrdienas sēdē apbēra ar jautājumiem satiksmes ministru Roku Masjuli, likumprojekts tika pieņemts izskatīšanai vienprātīgi - par to nobalsoja visi 104 klātesošie likumdevēji. Plenārsēdē to paredzēts apspriest 10.oktobrī.

Latvijas un Igaunijas parlamenti janvārī parakstīto Baltijas valstu līgumu jau ratificējuši.

Reklāma

Kā, iesniedzot dokumentu ratifikācijai, norādījis ministrs, Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju par nacionālo budžetu līdzekļiem un Eiropas Savienības naudu plānots izbūvēt līdz 2025.gadam.

Masjulis piebildis, ka arī nākamajā Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvā - no 2021. līdz 2027.gadam - Lietuvai un pārējām Baltijas valstīm «ir visas iespējas no Eiropas fondiem saņemt pietiekamu finansējumu šim projektam».

Vienlaikus ministrs norādījis, ka Baltijas valstīs maksimālais ātrums, ar kādu vilcieni varēs pārvietoties pa šo dzelzceļa līniju, paredzēts 240 kilometru stundā, tikmēr Polija deklarējusi, ka savā teritorijā no Bjalistokas līdz Lietuvas robežai varēs garantēt maksimālo ātrumu 160 kilometri stundā.

«Tādēļ mums Lietuvā ir dilemma - kādu ātrumu nodrošināt jau esošajā līnijā no Kauņas līdz Polijas robežai. Šis sliežu ceļš jau izbūvēts saskaņā ar ES prasībām, kas diemžēl tobrīd bija nedaudz mazākas nekā tagad, kad nolemts būvēt pašu «Rail Baltica«. Ja mēs nodrošinātu ātrumu 160 kilometri stundā, tas, manuprāt, būtu pietiekami, lai nonāktu Polijā, kur arī tiks nodrošināts tāds pats ātrums,» viņš sacījis.

Šobrīd tiek veikts pētījums, lai noskaidrotu, vai Lietuvas teritorijā tomēr būtu jāizbūvē vēl viens sliežu ceļš līdzās jau esošajam, lai nodrošinātu lielāku ātrumu. Pētījumu iecerēts pabeigt novembrī.

Masjulis gan skeptiski vērtējis nodomus palielināt ātrumu šajā «Rail Baltica» posmā, lēšot, ka tas ļautu ietaupīt tikai astoņas minūtes.

Atbildot uz deputātu paustajām bažām, vai projekta koordinators «Rail Baltica» Latvijas intereses neaizstāvēs vairāk, Masjulis norādījis, ka šobrīd nekas par to neliecina.

«Mūsu valsts pārstāvēta adekvāti. (..) Pašlaik mēs nesaskatām nekādus skaidrus simptomus, ka tiktu pārstāvētas kādas vienas valsts intereses,» viņš sacījis.

Ministrs arī ļāvis noprast, ka panākta principiāla vienošanās par «Rail Baltica» atzarojuma izbūvi uz Viļņu.

Līdz šim «Rail Baltica» būve uzsākta tikai Lietuvā, kur piecu gadu laikā tika izbūvēts jauns 1435 milimetru platuma sliežu ceļš no Polijas robežas līdz Kauņai. Janvārī Lietuvas valdība pieņēma speciālo plānojumu «Rail Baltica» posmam no Kauņas līdz Latvijas robežai un uzsāka zemes atsavināšanas procedūras.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) jūnijā nolēma dzelzceļa projektam «Rail Baltica» no Eiropas infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta «Connecting Europe Facility» (CEF) piešķirt 110,471 miljonu eiro jeb nedaudz vairāk par trešdaļu no šogad pieprasītajiem 313,3 miljoniem eiro. Lietuvai piešķirti 98,37 miljoni eiro, Latvijai - 6,961 miljons eiro un Igaunijai - 5,15 miljoni eiro.

Jaunākie dati liecina, ka «Rail Baltica» kopējās izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro. Šajā finansējuma perspektīvā - 2014-2020.gadā - EK apņēmusies piešķirt projektam 1,2 miljardus eiro. Minētie 110 miljoni piešķirti papildus.

Saistītie raksti
Apstrīd konkursu par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas komplekso apbūvi projektā «Rail Baltica»

Apstrīd konkursu par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas komplekso apbūvi projektā «Rail Baltica»

Pirmās instances tiesa noraida iedzīvotāju prasību koriģēt «Rail Baltica» trases novietojumu Latvijā

Pirmās instances tiesa noraida iedzīvotāju prasību koriģēt «Rail Baltica» trases novietojumu Latvijā

Valdība atbalsta «Rail Baltica» trešā Finansēšanas līguma parakstīšanu ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru

Valdība atbalsta «Rail Baltica» trešā Finansēšanas līguma parakstīšanu ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 60000 EUR
Māja
Māja, Cēsis, 83000 EUR
Māja
Māja, Tīraine, 279000 EUR

Sadarbības partneri

  • Lursoft