Mēģinājums risināt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa izmaksu kompensāciju jautājumu, veidojot vienotu Baltijas gāzapgādes infrastruktūras kopumu komplektā ar LNG termināli Paldiskos un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK), ir diezgan neordinārs risinājums, atzina enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Viņš norādīja, ka vienots Baltijas valstu gāzes tirgus būs izdevīgs visiem tirgus dalībniekiem, tostarp elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto dabasgāzi, un līdz ar to arī elektrības gala patērētājiem.
Vienlaikus enerģijas infrastruktūras projektu īstenošanai ir būtiska Eiropas Komisijas (EK) finansējuma pieejamība. Komisijas finansējumu var saņemt enerģijas infrastruktūras projekti, kas noteiktā kārtībā apstiprināti kā prioritāri konkrētā ES dalībvalstī, iekļauti pārvades tīkla operatoru apvienības ENTSO-G 10 gadu tīkla attīstības plānā, iekļauti ES kopējo interešu projektu (PCI) sarakstā un tādēļ attiecīgi kvalificējas «Connecting Europe Facility» (CEF) finansējumam.
Pēc viņa teiktā, EK nepiešķir finansējumu projektiem «post factum» jeb tad, kad tie jau ir īstenoti, un tas ir iemesls, kādēļ Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis nevar saņemt komisijas kompensāciju par jau īstenotu gāzes piegādes risinājumu.
Eksperts klāstīja, ka ir vairāki scenāriji, ko tirgus dalībnieki izskata, lai nodrošinātu iespējami ērtāku tirgus darbību. Vienā scenārijā tiek skatīts Paldisku LNG termināļa projekts kā atsevišķs risinājums, kas nav saistīts ar Inčukalna PGK vai Klaipēdas LNG termināļa iespējām. Arī Inčukalna PGK plānotas investīcijas, kas nav tieši saistītas ne ar vēl īstenojamo Paldisku LNG projektu, ne ar jau īstenoto Klaipēdas LNG termināļa projektu.
Āboltiņš piebilda, ka arī mēģinājums risināt Klaipēdas LNG termināļa izmaksu kompensāciju, veidojot vienotu Baltijas gāzapgādes infrastruktūras risinājumu komplektā ar LNG termināli Paldiskos un Inčukalna PGK, ir viens no scenārijiem, ko gāzes tirgus dalībnieki izskata.
Tiesa gan, pēc eksperta teiktā, tas būtu diezgan neordinārs risinājums, tāpēc grūti prognozēt, cik reālistiski būtu šāda veidā saņemt Eiropas finansējumu. Vienlaikus dažādu scenāriju analīzes mērķis ir nonākt pie tirgus dalībniekiem un gala patērētājam labākā risinājuma.
Kā ziņots, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmdien, 4.septembrī, paziņojis, ka iecere panākt vienošanos par Baltijas sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas būtu devusi iespēju lūgt piešķirt ES finansējumu Klaipēdas LNG termināļa kuģa izpirkšanai, ir cietusi neveiksmi.
Skvernelis teica, ka Lietuva vairs necer iegūt ES finansiālo atbalstu, jo tam būtu nepieciešams apstiprinājums no visām trim Baltijas valstīm. Latvijas lēmums pieprasīt vairāk laika pārdomām nozīmē, ka termiņš pieprasījuma iesniegšanai tiks nokavēts, sacīja Lietuvas valdības vadītājs. Pieteikums līdzekļu saņemšanai EK jāiesniedz oktobrī. Tā kā Latvija neplāno pieņemt lēmumu agrāk par nākamā gada pirmo pusgadu, tas nozīmē, ka vienošanos neizdosies panākt tik drīz, cik būtu nepieciešams.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Lietuvas iecerei paredzēts, ka reģionālo gāzes tirgus paketi veidotu jau esošais Klaipēdas terminālis, iecerētais terminālis Paldiskos un Inčukalna gāzes krātuve. Vienojoties savā starpā, Baltijas valstis varētu lūgt ES atbalstu.
Par reģionālo gāzes infrastruktūru tiek runāts kopš 2006.gada, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā LNG termināļa būvniecības ideju, taču vienošanos panākt neizdevās, un Lietuva Klaipēdā uzcēla savu termināli.
Vēlāk Lietuva aicināja kaimiņvalstis atzīt Klaipēdas termināli par reģionālo un tā pavērt iespējas ES atbalsta saņemšanai, bet pret to iebilda Igaunija, kas vēlas būvēt savu termināli Paldiskos, tādēļ Lietuva piekrita, ka Igaunija celtu mazāku termināli un ES atbalstu varētu saņemt abi termināļi un Inčukalna gāzes krātuve.
Lietuva gribētu izpirkt termināļa kuģi «Independence» no Norvēģijas koncerna «Hoegh LNG» vēl pirms 2024.gada, kad beigsies tā līzinga līgums tāpēc, ka kuģa noma tai izmaksā dārgi.
