Latvijas ražotāji arī pēc šā gada 1.septembra, kad beigsies spēkā esošā policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) atkāpe tradicionālajiem kūpinājumiem, varēs kūpināt gaļu pēc tradicionālām metodēm, sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale.
Viņa teica, ka Latvija varēs piemērot PAO atkāpes arī pēc 2017.gada 1.septembra, līdz Eiropas Komisija (EK) pabeigs PAO normas pārvērtējuma procesu un nāks klajā ar atbilstošu risinājumu.
Matuzale atgādināja, ka pērn ar ZM atbalstu tika realizēts zinātniskais projekts par PAO kūpinātā gaļā un izstrādātas vadlīnijas jeb labas ražošanas prakses ieteikumi benzopirēna un PAO samazināšanai tradicionālā kūpinātā gaļā un gaļas produktos. Vadlīnijas ievietotas ZM mājaslapā. Secināts, ka, ievērojot labas ražošanas prakses ieteikumus, ir iespējams samazināt PAO piesārņojumu kūpinātos produktos.
Pētījuma dati ir nosūtīti EK, kura ir sākusi atkāpes pārvērtēšanas procesu, lai, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, rastu atbilstošu risinājumu.
Jau vēstīts, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju realizēja zinātnisku projektu, lai EK zinātniski pierādītu, kāpēc Latvijā arī pēc iepriekš noteiktā trīs gadu pārejas perioda jāļauj ar tradicionālajām metodēm kūpināt zivis un gaļu.
Zinātniskā pētījuma dati liecina, ka Latvijas ražotājiem ir iespējams iekļauties minētajā normā, taču daudzos gadījumos, tradicionāli kūpinot, nav iespējams iegūt tādu PAO satura samazinājumu, kāds būtu jānodrošina, ja atkāpe pēc 2017. gada 1.septembra netiktu pagarināta. Tāpēc ražotājiem, gatavojot savu produkciju, nāktos atteikties no tradicionālajiem kūpinājumiem raksturīgo un patērētāju iecienīto garšas un smaržas īpašību nodrošināšanas.
ZM šos datus iesniedza EK ar lūgumu saglabāt esošās atkāpes PAO normai tradicionāli kūpinātos gaļas un zivju produktos. Tas paveikts savlaicīgi un atbilstoši, lai radītu nepieciešamos priekšnosacījumus PAO normas atkāpes saglabāšanai tradicionālajiem kūpinājumiem arī pēc 2017.gada 1.septembra.
Kā ziņots, Latvija 2014.gadā sarunās ar EK panāca, ka atļautā benzopirēna normai kūpinātos produktos nepiemēro tūlītēju samazinājumu, bet piešķir atkāpes periodu līdz 2017.gada 1.septembrim. Pēc tam, ja Latvija nepamatos nepieciešamību turpmākai atkāpei, kūpinātās zivīs un gaļā benzopirēna daudzums nedrīkstēs pārsniegt divus mikrogramus uz kilogramu patlaban pieļaujamo piecu mikrogramu vietā, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa - 12 mikrogramus pašreizējo 30 mikrogramu vietā.
Tāpat ziņots, 2014.gada 1.jūlijā Briselē EK Pastāvīgās komitejas sēdē tika pieņemta regula, ar kuru atsevišķām ES dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzopirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos. Tas nozīmē, ka turpmākos trīs gadus ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus ar tradicionālām metodēm tikai savas valsts teritorijā var Latvija, Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija. Savukārt kūpinātas zivis un zivju produktus ar tradicionālajām metodēm savas valsts teritorijā trīs gadus var izplatīt Latvija, Īrija, Rumānija, Somija, Zviedrija un Lielbritānija.
