Latvijas pārtikas ražotāju efektivitāte un pelnītspēja patlaban atpaliek no kaimiņvalstīm, kam patlaban ir vairāk uzņēmumu, kas gatavi investēt attīstībā, žurnālistiem otrdien sacīja «Swedbank» ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Edijs Kupčs.
Viņš norādīja, ka tas saistīts ar zemāku Latvijas pārtikas ražotāju efektivitāti nekā kaimiņvalstīs. «Efektivitāte uz vienu darbinieku un arī pelnītspēja igauņiem ir labāka nekā citām Baltijas valstīm. Latvijai pelnītspēja ir līdzīga, bet efektivitāte mums nedaudz «pieklibo»,» teica Kupčs.
Taču pozitīvā iezīme, ka Latvijas pārtikas ražotāju eksports ir labi diversificēts un Latvijas pārtikas ražotājiem ir labas iestrādes dažādos tirgos, kā arī uzņēmumi arvien vairāk iegulda investīcijas un kļūst efektīvāki. Latvijas pārtikas uzņēmumiem ir jāturpina investēt ražošanas efektivitātē, kā arī jāsamazina patlaban augošās ražošanas izmaksas. Tāpat būtiski arvien vairāk orientēties uz eksportu, sevišķi augstas pievienotās vērtības produktu realizāciju ārvalstīs.
Lietuvas pārtikas un dzērienu ražošanas uzņēmumu apgrozījums veido četrus miljardus eiro, kamēr Latvijā - 1,7 miljardus eiro, bet Igaunijā - 1,8 miljardus eiro. Tomēr tikai ceturtdaļa no eksporta apmēra krituma 2014.gadā ir saistīta ar ekonomiskajām sankcijām, būtiskāk nozari ietekmēja, piemēram, rubļa devalvācija un pirktspējas mazināšanās NVS valstīs. Kupčs norādīja - pat, ja embargo atcels, grūti cerēt, ka Latvijas eksportējošie uzņēmumi sasniegs iepriekšējos realizācijas apmērus ārvalstu tirgos. Taču pozitīvā ziņa, ka Latvijas pārtikas ražotāji pakāpeniski tuvojas kādreizējiem eksporta apmēriem, aizstājot Krieviju ar citiem tirgiem, taču tur zaudēto apmēru pilnībā nav izdevies aizstāt ar citiem tirgiem.
Pēc Kupča teiktā, kaimiņvalsts Igaunijas pārtikas un dzērienu ražotāji no Krievijas daļēji pārorientējušies uz Skandināvu tirgu - Somiju, Zviedriju. Savukārt Lietuvas pārtikas ražotāji veiksmīgāk apgūst Polijas, Vācijas un Itālijas tirgu. Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji mēģina rast jaunus tirgus visā pasaulē. «Esam veiksmīgi meklējuši ļoti daudzus tirgus, tā ir mūsu iespēja. Varbūt ne tik lielus pārtikas apmērus, kā būtu vēlams eksporta tirgos, bet vedam uz tos uz dažādiem tirgiem,» teica Kupčs, piebilstot, ka pagaidām ne visi Latvijas pārtikas ražotāji var nodrošināt lielākus ražošanas apmērus.
«Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norādīja, ka pasaules ekonomika šobrīd attīstās, kas Latvijas uzņēmumiem rada iespējas palielināt eksportu. Arī viņš apstiprināja, ka lielākais un ilgstošākais uzrāviens pārtikas rūpniecībā var būt iespējams tikai ar eksporta palīdzība. «Eksporta izaugsme turpinās, bet lai to darītu, nepieciešamas investīcijas ražošanas efektivitātē,» sacīja Kazāks, atgādinot, ka «Swedbank Latvija» jaunās kreditēšanas apmērs uzņēmumiem pērn sasniedza vairāk nekā pusmiljardu eiro, tajā skaitā ražotājiem piešķirti 73,5 miljoni eiro.
Viņš teica, ka Krievijas tirgus izmaiņu ietekmē vietējie pārtikas ražotāji ir palielinājuši tirgus daļu Latvijas tirgū, tādējādi kompensējot eksporta kritumu NVS valstīs.
«Swedbank» uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante norādīja, ka pārtikas nozare kā viena no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm ieņem ļoti būtisku vietu Latvijas ekonomikā. Apstrādes rūpniecība pērn nodrošinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Latvijā, veidojot 13% no kopējā IKP. Kopumā apstrādes rūpniecībā Latvijā strādā 16 000 uzņēmumu un nozares apgrozījums veido 5,9 miljardus eiro. Tostarp pārtikas un dzērienu nozarē nodarbināti aptuveni 20% no visa apstrādes rūpniecībā strādājošā skaita.
Vienlaikus, lai gan kopējā nozares aizņemšanās kapacitāte sasniedz līdz pat pusmiljardu eiro, tikai 25% no nozares uzņēmumiem ir pozitīva operatīvā peļņa un tas ierobežo uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu nepieciešamajai izaugsmei. Līdz šim pārtikas industrijas eksports lielā mērā bija orientēts uz Krievijas tirgu un šobrīd pagājis pārāk īss laiks, lai nozare spētu atrast jaunus tirgus, kuros atgūt zaudēto kritumu.
Vīgante sacīja, ka 2016.gads ir bijis labvēlīgs uzkrājumu ziņā. «2016.gads ir bijis ļoti veiksmīgs, jo pirmo reizi pēdējo astoņu gadu laikā banku kredītportfelis ir pieaudzis,» viņa uzsvēra. Kredītu izsniegšanu šogad vēl vairāk varētu veicināt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu atvēršanās, šogad, kā arī jauni inovatīvi produkti, pie kuriem arvien vairāk strādā ražotāji, un jaunas investīcijas.
Vīgante norādīja, ka kopumā Latvijas uzņēmumi labi pārvarēja krīzi Krievijas embargo dēļ. Visvairāk Latvijā no Krievijas embargo cieta dzērienu nozare, piena produktu ražotāji, gaļas un zivju produktu sfēra, savukārt Lietuvā - dzērienu, piena produkti un gaļas produkti, Igaunijā - dzērieni, piena produkti un zivju produkti. Pakāpeniski notiek pārorientēšanās uz citiem tirgiem, kas ir pareizais virziens.
Jau ziņots, ka pagājušogad «Swedbank» finansēja lauksaimniekus vairāk nekā 78 miljonu apmērā. Kreditēšanas apjomi auga arī ražojošajiem uzņēmumiem, kur «Swedbank» no jauna izsniedza vairāk nekā 73 miljonus eiro, un transporta nozarē, kur tika izsniegts vairāk nekā 71 miljons eiro. Pērn finansēti nozīmīgi darījumi arī nekustamā īpašuma jomā. Tomēr kopumā kreditētās nozares ir labi diversificētas un nav vienas dominējošās nozares.
«Swedbank» ir pēc aktīviem un pēc klientu skaita lielākā banka Latvijā.
