Vai uzņēmējiem ir interese par jaunām un modernām biroju ēkām Rīgā

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Par pirmskrīzes laikā piedzīvoto būvniecības bumu, kad pa ceļamkrānam varēja redzēt teju no katra rīdzinieka mājokļa logiem, palikušas tikai atmiņas. Un, lai arī ekonomika valstī atkopjas, Rīgā biroju ēkas būvē mazāk nekā Viļņā un Tallinā.

Pilsētā izveidojusies dīvaina situācija – attīstītāji neriskē būvēt jaunas biroju ēkas, baidoties, ka nesameklēs tām nomniekus, savukārt lieli starptautiski uzņēmumi nav gatavi gaidīt biroja būvniecību 2-3 gadus un izvēlas citas pilsētas Austrumeiropā, metot Latvijas galvaspilsētai līkumu, jo nespēj atrast savām prasībām atbilstošas telpas.

Svarīgs notikums nozares attīstībā solās būt Skanstes apkaimes jaunā biznesa centra Place Eleven atvēršana. Tā gaitām rūpīgi sekos līdzi citi nekustamo īpašumu attīstītāji, un, ja šis projekts izrādīsies sekmīgs, biroju ēku celtniecība varētu atsākties ar jaunu sparu, prognozē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers International Latvia vadītājs Deniss Kairāns.

Kā vērtējat situāciju nekustamo īpašumu tirgū attiecībā uz biroju telpām un biroju centriem?

Pēdējo piecu sešu gadu laikā biroju segmentā bijis visai maz jaunu projektu. Attīstītāji Latvijā piesardzīgi sāk jaunu biroju projektu realizāciju, lai gan brīvu telpu īpatsvars profesionālajos centros ir visai mazs un to pat pietrūkst. Gada pirmajā pusē piedāvājums palielināsies, taču pieaugums būs pieticīgs, salīdzinot ar to, kas pašlaik notiek Tallinā un Viļņā. Ievērojamāks jaunu biroju telpu piedāvājums gaidāms 2018.-2019. gadā. Pašlaik būvniecības stadijā ir ēkas 65 700 kvadrātmetru platībā, un plānošanas stadijā - nedaudz vairāk par 124 000 kvadrātmetru.

Kādēļ Viļņā un Tallinā biroja ēkas būvē vairāk?

Rīgā pēckrīzes laikā būvniecība bija apsīkusi, kamēr Viļņā un Tallinā tā turpinājās aktīvāk. Tur bija novērojama lielāka nomnieku aktivitāte - šajos tirgos ienāca vairākas jaunas starptautiskas kompānijas, kas veicināja ne vien jaunu darbavietu radīšanu, bet arī biroju tirgus attīstību. 2016.gadā Viļņā nomas darījumos tika iznomāta trīs reizes lielāka platība nekā Rīgā. Svarīgi piebilst, ka tā nav nejaušība, bet likumsakarība. Gan Tallina, gan Viļņa pēckrīzes gados ir skaidri definējušas savas prioritātes jaunu biznesu piesaistes jautājumos, un viņu rīcība atbilst iepriekš pieņemtai stratēģijai.

Mēs arī novērojam tendenci, ka valsts un pašvaldību institūcijas kaimiņvalstīs rada nopietnu pieprasījumu jaunu biroju projektu tirgū, mainot vecas, neefektīvas administratīvas ēkas uz energoefektīvākiem un telpu plānojuma jomā efektīvākiem risinājumiem.

Foto: Publicitātes foto

Vai Rīgā ir vēl kādi šķēršļi, kas kavē biroju tirgus attīstību?

Ne viens vien. Pirmkārt, ir maz jaunu kompāniju, kas rada jaunas darba vietas un līdz ar to pieprasījumu pēc jauniem birojiem. Valsts un pašvaldību institūcijas neveicina pieprasījumu pēc jaunām un modernākām biroju telpām. Nomas maksas birojiem pēckrīzes gados Rīgā atkopās lēnāk, nekā tas notika Viļņā un Tallinā, līdz ar to veicinot lielāku attīstītāju interesi būvēt jaunus projektus tieši tur. Mūsu tirgū liela aktīvo attīstītāju īpatsvars ir igauņi un lietuvieši, kuri pēckrīzes gados fokusējās uz saviem tirgiem. Mums trūka aktīvu pašmāju attīstītāju. Arī esošie nomnieki nebija spējīgi plānot savu biznesu ilgtermiņā, slēdzot garus nomas līgumus, kas bieži ir banku priekšnoteikums, lai finansētu jaunu biroju centru attīstītājus. Rīgā pārsvarā dominēja tendence par nomas līgumu pagarināšanu, nomniekiem paliekot esošajās telpās.

Kurai Rīgas daļai ir labākās izredzes kļūt par pilsētas biznesa centru?

Rīgā nav skaidri izteikta CBD (central business district) un esošie biroju centri atrodas vairākās pilsētas daļās. Runājot par potenciālu, Skanstes apkaimei ir visai lielas izredzes kļūt par biznesa rajonu, ņemot vērā gan vairāku nopietnu attīstītāju koncentrāciju apkaimē, gan jau uzbūvētos centrus, gan gaidāmos sabiedriskā transporta uzlabojumus. Taču, lai Skanstes apkaime kļūtu par pilnvērtīgu biznesa centru, bez jaunām biroju ēkām jāturpina uzlabot arī vispārēja infrastruktūra, jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamība, jārada vairāk vietu, kur cilvēks var pavadīt brīvo laiku. Esmu iepazinies ar Skanstes apkaimes attīstības stratēģiju un varu teikt: ja viss iecerētais tiks īstenots, Rīgas iedzīvotāji iegūs rajonu ar kvalitatīvu vidi.

Vai šāda veida biznesa centri ar labu infrastruktūru ir pietiekams arguments, lai pamudinātu starptautiskus uzņēmumus savu reģionālo filiāli veidot tieši pie mums?

Pērnā gada nogalē ekspluatācijā nodotā uzņēmuma Hanner Group attīstītā Skanstes 14 stāvu biroju ēka Place Eleven tika uzbūvēta pareizajā laikā un pareizajā vietā. Jau zināms, ka tās nomnieku vidū ir Norvēģijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums Visma un pārtikas koncerns Mars – divi mūsu tirgū strādājoši uzņēmumi, kas turpina attīstīties. Pārbraukšana uz jaunām, modernām telpām tikai veicinās šo uzņēmumu turpmāko attīstību. Place Eleven tirgū rada lielu interesi gan no potenciālo nomnieku puses, gan arī no citu projektu attīstītāju puses. Daudzi uz šo projektu raugās kā uz savdabīgu eksperimentu - ja nomnieki to aizpildīs, tad tirgū ir vieta jauniem biroju ēku projektiem. Mēs ceram, ka, parādot labus rezultātus, pārējie attīstītāji drošāk ticēs tam, ko Colliers International Latvia saka jau vairākus gadus – mums ir nepieciešamas jaunas, modernas biroju ēkas un pieprasījums tām ir. Iepriekšējos gados Rīga nepiesaistīja vairākus perspektīvus uzņēmumus, kas meklēja samērā plašas biroju telpas -2000-4000 kvadrātmetru - tikai tāpēc, ka nebija atbilstoša piedāvājuma.

Plašākā kontekstā jau vairākus gadus redzam aktīvu globālu kompāniju pārvietošanos, biznesa funkciju sadalīšanu starp vairākām valstīm. Austrumeiropa pēdējā desmitgadē ir viens no populārākajiem reģioniem pakalpojumu centru izvietošanai. Lielākā daļa no tiem izvietojas Varšavā, Prāgā, Krakovā, Budapeštā, taču daļa arī Baltijā. Patīk mums tas vai nepatīk, bet ārzemju kompānija sākotnēji redz visai maz atšķirību starp Baltijas valstu galvaspilsētām, un nereti par labu vienam vai otram risinājumam nostrādā tas, cik laba pilsētai ir reklāma, pozicionējums, skaidra vīzija un vispār vēlme šo uzņēmumu pie sevis dabūt. Ko es ar to visu gribu pateikt? Ka valsts, pašvaldības un biznesa līmenī mēs nedarām visu iespējamo, lai šīs iespējas izmantotu.

Kādi izaicinājumi nozari gaida nākamajos piecos gados?

Ja fokusējamies tikai uz biroju telpu tirgu, tad nākamos piecos gados mēs prognozējam jaunu biroju centru attīstības ciklu. Rīgā ir visas iespējas uzbūvēt visām jaunajām tendencēm atbilstošas biroju telpas ar 200 tūkstošu kvadrātmetru kopējo platību. Taču, lai tās aizpildītu, ar esošo biznesu var nepietikt. Tādēļ nopietnākais izaicinājums ir piesaistīt jaunus uzņēmumus un radīt jaunas darba vietas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu