Starp divpadsmit apsūdzētajiem tā dēvētajā «Latvenergo» pamatlietā, kas ir saistīta ar korupciju TEC-2 rekonstrukcijas projektā, ir arī bijušā «Latvenergo» prezidenta Kārļa Miķelsona znots Kristaps Štrauss un ekonomists un uzņēmējs Andris Deniņš, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Viņiem apsūdzība celta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu – «Latvenergo» amatpersonām maksāto kukuļu – legalizēšanu lielā apmērā organizētā grupā. «de facto» noskaidroja, ka pēc apsūdzības versijas kukuļu atmazgāšanas ceļi bija daudzveidīgi, piemēram, dizaina viesnīca dziļi Vidzemes vidienē, inovatīva uzņēmuma kapitāldaļas un pārspīlēti nekustamo īpašumu darījumi.
Gandrīz septiņus gadus pēc skandalozās «Latvenergo» spices vīru un viņu biznesa partnera aizturēšanas beidzot ir celtas galīgās apsūdzības arī tā dēvētajā «Latvenergo» pamatlietā par TEC-2 rekonstrukcijas projektu. TEC-2 jeb Rīgas otrās termoelektrocentrāles rekonstrukcija izmaksāja vairāk nekā 600 miljonus eiro. Līgumus saņēma Spānijas firma «Iberdrola», Turcijas «GAMA» un šveiciešu konsultanti «Colenco».
Apsūdzībā minētie notikumi risinājās no 2004. līdz 2010.gadam. Prokuratūras ieskatā, trīs bijušo «Latvenergo» amatpersonu dienesta pilnvaru pārsniegšana izraisīja smagas sekas – kopā par vairāk nekā 36 miljoniem eiro sadārdzināja ar TEC-2 saistītos līgumus. Viņi apsūdzēti arī par kukuļņemšanu lielā apmērā – kopumā par četriem miljoniem eiro. Kukuļi pieņemti saistībā ar TEC-2 abās kārtās noslēgtajiem sešiem konsultāciju līgumiem ar «Colenco»; ar pirmās kārtas būvniecības, apkopes un uzturēšanas līgumiem ar «Iberdrola»; savukārt par TEC-2 otrās kārtas būvniecības līgumu ar «GAMA» pieņemta daļa no kukuļa, jo iesaistītie uzreiz pēc tam aizturēti.
Par kukuļņemšanu apsūdzētie ir: bijušais «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons; agrākais uzņēmuma viceprezidents Aigars Meļko; un Ēriks Priednieks, kurš bija TEC-2 rekonstrukcijas projekta direktors. Priedniekam apsūdzība uzrādīta par salīdzinoši nelielas kukuļa daļas pieņemšanu – tā nepārsniedz 200 tūkstošus eiro, un viņam nav izvirzīta arī apsūdzība naudas atmazgāšanā.
Tikmēr Miķelsons un Meļko ir apsūdzēti arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā organizētā grupā. Prokuratūras ieskatā, grupā darbojās astoņas personas, kas kopā legalizēja vairāk nekā 8,2 miljonus eiro.
Redzamākā figūra šai astotniekā ir biznesa konsultants, Meļko un Miķelsona biznesa un darījumu partneris Andrejs Livanovičs, kurš joprojām nekādus komentārus žurnālistiem nesniedz. Viņam apsūdzības uzrādītas pēc vēl vairākiem krimināllikuma pantiem – par atbalstu dienesta pilnvaru pārsniegšanai, par kukuļdošanu un par tirgošanos ar ietekmi. Prokuratūras ieskatā, Livanovičs savu ietekmi izmantojis līgumos par visiem TEC-2 rekonstrukcijas posmiem. Viņš bija «Colenco» pārstāvis Latvijā, bet komunicēja arī ar Spānijas «Iberdrola» un Turcijas «GAMA».
«Gama» un tās vadītājs Ozgurs Umuts Eroglu, vēlāk arī «Iberdrola» un tās operāciju direktors Hosē Manuels Mira Romero jau iepriekš prokuratūrā atzina vainu par tirgošanos ar ietekmi un samaksāja sodus.
Spēkā stājies prokurora priekšraksts par sodu «Gama» epizodē liecina, ka Eroglu par iespēju noslēgt līgumu ar «Latvenergo» piedāvāja konsultantam «L» – visticamāk, ar to ir domāts Livanovičs – 3,4 procentus no līguma summas, kas ir vairāk nekā 11 miljoni eiro, par to, lai viņš ietekmētu «Latvenergo» amatpersonas izsludinātajā iepirkumā. Pēc tam «Gama» no konsultanta ieguva publiski nepieejamu informāciju par «Latvenergo», un to izmantoja piedāvājuma sagatavošanā. «Gama» iepirkumā uzvarēja un 2010.gada martā saņēma no «Latvenergo» pirmo maksājumu. 3,4 procentus no tā jeb vairāk nekā miljonu eiro viņi pārskaitīja uz konsultanta kontu Kipras bankā. Turpmākā naudas plūsma aprāvās, jo KNAB sāka kriminālprocesu un arestēja kontus.
Kratīšanā pie Livanoviča atrastas tabulas, kas prokuratūras ieskatā atspoguļo nelegālās naudas ceļus – gan no ārvalstu uzņēmumiem par līgumiem, gan arī tās tālāko sadali «Latvenergo» amatpersonām. Nauda atdota gan skaidrā, gan izmantojot dažādas shēmas. Vairākos gadījumos starp Livanoviča firmām un «Latvenergo» menedžeriem vai viņu ģimenes locekļiem slēgti neparasti nekustamā īpašuma darījumi.
2002.gadā īpašumu «Jāsiņi» Engures novada Abragciemā «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons kopā ar meitu nopirka par aptuveni 20 tūkstošiem latu. 5 gadus vēlāk viņš to pārdeva jau divdesmit reizes dārgāk – par aptuveni 400 tūkstošiem latu. Pircējs ir Igaunijas firma «Isengar», kas ir saistīta ar konsultantu Livanoviču. Šobrīd īpašums ir atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu, un valsts to ir konfiscējusi.
Kaimiņi stāsta, ka Miķelsons «Jāsiņos» ir redzēts tika pāris reizes pirms piecpadsmit gadiem – uzreiz pēc īpašuma nopirkšanas. Nozāģējis divas lielas kļavas, bet tālāk nekas nav noticis. Ir acīmredzams, ka neviens te nav uzturējies jau ilgus gadus pirms konfiskācijas.
Nesen konfiscēts ir arī divstāvu dzīvoklis rindu mājā Berģos, kuru 2004.gadā Aigara Meļko meita nopirka par 63 tūkstošiem eiro, bet 2007.gadā pārdeva piecreiz dārgāk – par gandrīz 330 tūkstošiem. Te pircējs bija SIA «AGZ,» kuru arī pārstāvēja Livanovičs.
Konsultanta tabulās šie darījumi ir atspoguļoti ailītēs, kas apzīmētas ar burtiem «K» un «A». Ja ticēt Livanoviča skaidrojumiem, tad ar tiem neesot domāti Kārlis un Aigars, bet gan «konservatīvā» un «agresīvā» ieguldījumu stratēģija.
No pieciem pārējiem naudas legalizēšanā apsūdzētajiem trīs tiek raksturoti kā atmazgāšanas shēmu profesionāļi, kuru vārdi plašākai sabiedrībai neko daudz neizteiktu. Citādi ir ar abiem atlikušajiem.
Prokuratūras ieskatā, «Latvenergo» kukuļa atmazgāšana notika arī Zaubes pagasta viesnīcā «Annas Hotel». 2002.gadā šeit bija «Latvenergo» atpūtas bāze. To par gandrīz 40 tūkstošiem latu nopirka toreiz vēl jaunietis Kristaps Štrauss. Pēc trīs gadiem viņš kļuva par Kārļa Miķelsona znotu un vēlāk īstenoja savu sapni – renovēja un atklāja dizaina viesnīcu. Prokuratūra uzskata, ka aizdevumi šai viesnīcai nāca no firmām, kas bija saistītas ar konsultantu Livanoviču.
Pirms četriem gadiem Kristaps Štrauss izvērsa plašu viesnīcas publicitātes kampaņu dažādos medijos, stāstīdams par savu sapni – nekurienes vidū izveidot dizaina pērli. Tagad, kad viņam par 2008.gadā notikušajiem pārskaitījumiem ir celta apsūdzība, Štrauss par īpašumu, kuru pirms diviem gadiem viņa firma «Akama» pārdeva par 770 tūkstošiem eiro, vairs nav tik runīgs. Vaicāts, vai lēmums pārdot viesnīcu, ir saistīts ar viņam celtajām apsūdzībām naudas atmazgāšanā, Štrauss atbild noliedzoši un norāda, ka nesaprot, par kādām apsūdzībām ir runa.
Vēlāk īsziņā Štrauss raksta, ka nekādu naudas atmazgāšanu neesot veicis. Septiņu gadu garumā neviens viņam neesot izvirzījis nekādas pretenzijas, tāpēc tagad prokurores lēmums Štrausam esot pārsteigums.
Arī Kārlis Miķelsons, kurš joprojām pilnībā noliedz savu vainu, asi noraida znota viesnīcas biznesa saistību ar jebkādām nelikumībām: «Tur ir ģimene palīdzējusi un morāli atbalstījusi cilvēku, kurš ir sakārtojis vienu sagrautu, demoralizētu vidi. Un tagad par to viņu apsūdz? Ja kāds būtu redzējis, kā tas viss izskatījās... Plus vēl viņš ir bankrotējis tur, pateicoties Latvijas ekonomikai.»
Neko komentēt Miķelsons gan negrib par citu naudas atmazgāšanā apsūdzēto. Tas ir ar viedokļrakstiem par inovācijām pazīstamais profesors Andris Deniņš. Saskaņā ar apsūdzību, caur viņam daļēji piederošo SIA «Innovia» 2006.gadā legalizēti pāris desmiti tūkstoši eiro. Viņa biznesa partneri uzņēmumā vispirms bija Livanovičs, pēc tam arī Miķelsons un Meļko. Deniņš par nokļūšanu apsūdzētā statusā ir sašutis: «Es vēl neesmu sagatavojies, jo es vēl redzēju tikai aizvakar šo uzrādīto dokumentu. Nekāds sakars man ar to nav. Pilnīgi nekāds! Noliedzu, un tā ir apkaunošana. Un, ja tā ir pazemošana, tad es griezīšos tiesā atbilstoši statusam.»
Deniņš uzsver, ka ne par kādu naudas atmazgāšnu viņš neko nevarēja zināt: «Es pat tagad nevaru atbildēt par naudas iegūšanu. Kas man ir jāzina? Man jāprasa no jums ir, kāda nauda jums ir un ko jūs man pārskaitāt, ja mums ir bijuši kaut kādi darījumi? Nu pēdējās muļķības!»
Ārvalstu komersantiem apsūdzības uzrādītas par tirgošanos ar ietekmi, jo viņi kontaktējās ar Livanoviču, kas nav amatpersona. Ja būvnieki «Iberdrola» un «GAMA» savu vainu atzina, tad Šveices konsultanti «Colenco», kas izstrādāja iepirkumu dokumentus un vērtēja pieteikumus, to joprojām noliedz un apsūdzību nekomentē. Starp apsūdzētajiem ir arī kādreizējais «Colenco» vadītājs Roberto Gerosa, kurš joprojām ir uzņēmuma vadības komandā.
Līdz 20.aprīlim apsūdzētajiem ir dots laiks sniegt rakstveida paskaidrojumus, tāpēc tiesā lieta varētu nonākt līdz rudenim. Jau tagad var prognozēt, ka process būs ilgs, jo pat no «Latvenergo» pamatlietas izdalītās epizodes ar daudz mazāku apsūdzēto skaitu, kuras sāka iztiesāt pirms četriem gadiem, vēl nav nonākušas līdz galīgajam spriedumam. «de facto» zināms, ka liecinieka statusā uz tiesu var nākties ierasties arī bijušajam politiķu padomdevējam Jurģim Liepniekam, kurš lietas ietvaros jau izmeklēšanas stadijā ir pratināts par sadarbību ar konsultanta Livanoviča firmām.