Banku analītiķi valdības veikumu pirmajā gadā ekonomikas attīstības veicināšanā vērtē kā neapmierinošu

Tostarp bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka ekonomiskās politikas un attīstības veicināšanas ziņā Māra Kučinska valdības pirmā gada veikums būtu vērtējams kaut kur starp neapmierinoši un gandrīz labi.

«Pie pozitīvajām lietām pērn varētu minēt pabeigto iestāšanos OECD, jūtami uzlabotu komunikāciju ar uzņēmējiem, sāktās reformas izglītības sistēmā, kā arī iniciatīvas, lai mazinātu elektroenerģijas cenas lielajiem ražotājiem un uzlabotu elektroenerģijas tīkla efektivitāti,» pauda Āboliņš.

Viņš norādīja, ka drīzāk pozitīvi jāvērtē arī pagājušā gada laikā sāktās reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un tas, ka turpinājās darbs pie paredzamākas nodokļu politikas stratēģijas, lai gan par rezultātu pagaidām te spriest vēl ir pāragri un nodokļu politikas stratēģija gaidāma tikai šogad. «Ēnu ekonomikas mazināšanā zināms progress noteikti ir un par to liecina kaut vai labie nodokļu ieņēmumi pērn, neskatoties uz vājo izaugsmi,» piebilda Āboliņš.

Savukārt pie izteikti negatīvajām lietām viņš minēja to, ka valdībai pērn tā arī neizdevās paātrināt Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi, kā arī budžeta pieņemšanas procesu, kura rezultātā gandrīz līdz gada sākumam vēl bija ļoti liela neskaidrība par to, kas sagaida uzņēmējus šogad. «Jau šobrīd redzam, ka šie faktori ir negatīvi ietekmējuši uzņēmēju, gan iedzīvotāju noskaņojumu,» pauda Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka jaunajai valdībai, iespējams, bija samērā sarežģīti paātrināt procesu, lai ES fondu apguve sāktos jau pērn, taču jebkāda kavēšanās vēl šogad vairs nebūs attaisnojama.

Tāpat Āboliņš piebilda, ka apstrādes rūpniecībā izaugsme pērn sasniedza pat 4,9%, bet ekonomika kopumā pērn auga vien par 1,6%, jo būvniecības apmēri samazinājās par gandrīz 20%. «Līdz ar to nevar teikt ka ekonomiku pērn kavēja tikai ārējie faktori vai konkurētspējas trūkums, bet ir jāatzīst, ka ekonomikas stagnācija iepriekšējā gadā bija lielā mērā pašu radīta problēma,» viņš uzsvēra.

Bez tādām izteiktām veiksmēm vai neveiksmēm šīs valdības pirmais gads parāda arī virkni ekonomikai būtiski jomu, kur diemžēl būtiskas izmaiņas nenotiek, uzsvēra bankas pārstāvis.

Pie šādām jomām Āboliņš minēja reformas veselības aprūpē, maksātnespējas procesa sakārtošanu, demogrāfiju, darbaspēka pieejamību un reformas valsts pārvaldē. «Papildus tam pašreizējas reformas izglītības sistēmā šobrīd lielāku uzsvaru liek uz izmaksu optimizāciju, taču svarīga ir arī izglītības kvalitāte, jo tikai ar pasaules līmeņa izglītības sistēmu ilgtermiņā var cerēt uz būtisku dzīves līmeņa uzlabošanos,» viņš sacīja.

Tāpat viņš minēja, ka šogad liels uzsvars tiek likts uz nodokļu stratēģijas izstrādi, taču ekonomikas politikas jomā šī noteikti nav vienīgā prioritāte. «Tuvākajos gados ekonomikai lielākais izaicinājums būs demogrāfija un darbaspēka skaita samazināšanās, un šobrīd nebūt nav skaidrs, vai esam gatavi šīm izmaiņām. Tādēļ nodokļu stratēģijas kontekstā būtu jāsaprot ne tikai plānotās likmes dažādiem nodokļiem, bet arī tas, kādā veidā un cik lielā apmērā tuvākajos gados tiks finansēta veselības un izglītības sistēmas, kā arī ceļu uzturēšana, jo ekonomikas izaugsme var būt arī nepietiekama visu šo vajadzību nodrošināšanai,» uzsvēra Āboliņš.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka valdības darbs ekonomikas attīstības veicināšanā ir vērtējams negatīvi. «Iestrādes nav. (..) Joprojām ir mīņāšanās uz vietas,» viņš teica.

Gašpuitis arī atzīmēja, ka valdībai iegūt augstu popularitāti zemas ekonomikas izaugsmes laikā ir praktiski neiespējami, taču par nodomu un apņēmības trūkumu šai valdībai pārmest ir lieki un lielākās grūtības atduras pret to ieviešanu.

«Liela neveiksme bija budžeta veidošanas process un joprojām virzība nodokļu sistēmas atjaunināšanā ir pārāk gausa. Nedaudz sakustējušās reformas izglītībā, taču veselības joma tālāk par jauna finansējuma avotu meklējumiem nav tikusi. Lēnā izaugsme pērn izrietēja no lēnīgās ES fondu apguves un attiecīgi norāda uz trūkumiem nosacījumu izstrādē, turklāt joprojām ir riski noteikta apmēra finansējuma pazaudēšanā. Viena no iespējām padarīt birokrātiju panesamāku un lielākam uzsvaram bija jābūt uz e-pārvaldes veicināšanu,» pauda Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, ka valdības programma ir nesamērīgi plaša, kas sarežģī mērķu sasniegšanas rezultātu izvērtējumu.

«Tuvākajā laikā, paātrinoties izaugsmei, fondu apguvei, uzlabosies arī valdības pašnovērtējums, taču fundamentāli darbi, kas ļautu sasniegt izvirzīto mērķi - 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, nav vērojami. To tik īsā laikā arī ir grūti sasniegt. Ir pozitīvas iestrādes, taču jebkura lēmuma makroekonomiskās sekas jūtamas ar 1-2 gadu nobīdi. Tādēļ arī ir tik būtiska valdības, ministru politikas un rīcības secīgums un konkrētāku mērķu izvirzīšana,» teica Gašpuitis.

Savukārt «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka valdībai ir jāveic reformas izglītībā, veselības aprūpē, kā arī ir nepieciešamas izmaiņas nodokļu politikā.

Tostarp viņš atzīmēja, ka ir nepieciešams izlēmīgi rīkoties, izveidojot vidusskolu tīklu, kuru ir cerības noturēt arī tālākā nākotnē. «Šajā procesā iepriekš ir pieļauta liela kļūda, izdarot tikai pašu absolūto minimumu, novēršot tikai pašas absurdākās situācijas. Tas tikai ir nodrošinājis tālāku skolu skaita samazināšanas nepieciešamību, jo iepriekš nav apsteidzoši koncentrēti resursi, lai glābtu to, ko tiešām var glābt. Ja netiks lemts par esošo vairāk nekā 300 vidusskolu samazināšanu līdz apmēram 200 ilgtspējīgām, tiešām spēcīgām skolām, tad galu galā varbūt nonāksim līdz 150, un, kad tas būs noticis, varbūt būs jādomā, kā tīklu sašaurināt vēl vairāk,» teica Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka, redzot savulaik ar lielu pompu izveidoto reģionālo augstskolu attīstības dinamiku, ir skaidrs, ka tās visas nav dzīvotspējīgas. «Arī šeit vajadzētu jau laicīgi censties glābt to, kas ir glābjams,» piebilda Strautiņš.

Savukārt, runājot par veselības aprūpes reformu, Strautiņš norādīja, ka netērētu laiku spriešanai par iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai kāda cita nodokļa daļas novirzīšanu medicīnai, kas kopējo naudas daudzumu nepalielina un būtībā neko neatrisina, jo bez medicīnas valstij ir arī citas svarīgas funkcijas. «Es sāktu par pašsaprotamu uzdevumu, kas neprasītu ļoti daudz naudas. Ministrijai nav jānodarbojas ar slimnīcu pārvaldīšanu, tai nav šādu resursu un kompetences, ministrijas uzdevums ir politikas veidošana. Ir kopīgi jāpārvalda sabiedriskajam sektoram piederošās slimnīcas Latvijā, veidojot profesionālu pārvaldes struktūru,» viņš sacīja.

Tāpat viņš norādīja, ka savukārt nodokļu politikas kontekstā šobrīd visvairāk uzmanības tiek veltīts uzņēmumu ienākumu nodoklim. «Var jau būt, ka ir vērts ieviest nesadalītās peļņas neaplikšanu ar nodokli. Taču daudz acīmredzamāki ieguvumi, manuprāt, būtu no citas izmaiņas - palielināt nekustamo īpašumu nodokli, iegūto naudu pilnībā novirzot iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšanai. Šajā gadījumā gan ieņēmumu zaudētājs, gan papildus ieņēmumu guvējs būtu viens un tas pats - pašvaldības, šis solis samazinātu nevienlīdzību, ēnu ekonomiku, ieinteresētu cilvēkus iziet no pabalstu atkarības,» klāstīja Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 2016.gada 11.februārī apstiprināja jaunu Ministru kabinetu Kučinska vadībā.