Vilinošā ES daudzmiljonu programma Horizon 2020

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Programma Horizon 2020 (latviski Apvārsnis 2020 vai Horizonts 2020) ir visu laiku lielākā ES pētniecības un inovāciju programma. Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam pieejams finansējums gandrīz 80 miljardu eiro apmērā. No tiem vismaz 3 miljardi eiro ir piešķirti Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) instrumentam. Viena projekta finansējums MVU ir 2 miljoni eiro (2. fāzes projektiem), Financenet informēja Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas Valdes locekle Aija Lokenbaha.

Ar tik iespaidīgiem skaitļiem sākas iepazīšanās ar latviešu uzņēmējiem svešo un nedzirdēto programmu. Kopš 2014. gada tā apvieno 3 iepriekšējās lielās ES programmas – FP7, CIP un EIT – taču tās budžets ir trīskāršots. Programma aizvadījusi jau trīs gadus, kāds ir Latvijas kā ES dalībvalsts ieguvums no lielās programmas? Fakti nav pārāk iepriecinoši, pagaidām apkopotā statistika par 2014. un 2015. gadu (Eiropas Komisijas pētījums «HORIZON 2020 - pirmie rezultāti») ataino Latvijas pasivitāti ES miljonu apguvē. Analizējot iesniegto projektu pieteikumu skaita attiecību pret iedzīvotāju skaitu valstī, Latvija ierindojas 19. vietā. Vēl mazāk aktīvas projektu iesniedzējas ir Polija un Lietuva. Turpretī Igaunija uzskatāma par Baltijas veiksmes stāstu šajā jomā – ierindojas 7. vietā. Savukārt iesniegto projektu kvalitātes (atbalstīto projektu proporcija pret iesniegtajiem) ziņā Latvija ieņem augsto 5. vietu (Igaunijai 4. vieta).

Līdzīgi rādītāji ir arī HORIZON 2020 apakšprogrammai MVU Instruments (Eiropas Komisijas pārskats par pirmajiem diviem MVU instrumenta darbības gadiem «Sekmējot Eiropas inovācijas»). Latvija ierindojas starp mazāk finansētajām valstīm. 1. fāzei tika iesniegti 113 projekti, no kuriem finansējumu saņēma tikai 3 par kopējo summu 150 tūkstoši EUR. 2. fāzei tika iesniegti 19 projekti, no kuriem neviens netika finansēts. Salīdzinājumam Igaunijai kopumā tika finansēti 27 projekti ar gandrīz 10 miljonu finansējumu, Lietuvā tika finansēti 10 projekti ar kopējo finansējumu 1,65 miljoni EUR.

Pēc statistikas datiem redzam, ka Latvijas projektiem ir augsta kvalitāte, taču pārāk maz iesniedzam projektus. Aptaujājot Latvijas mazos un vidējos uzņēmējus, top skaidrs, ka tikai retais ir dzirdējis par šādas programmas esamību. Būtu nepieciešamas plašākas informatīvās kampaņas no programmas administrētāju puses Latvijā, lai Latvijas uzņēmēji varētu pilnvērtīgi izmantot ES piedāvātās iespējas un radīt savus Apple un Nokia veiksmes stāstus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu