Valsts prezidents Raimonds Vējonis tikšanās laikā ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu mudinājis stingrāk pievērsties «aplokšņu algu», neuzrādīto ienākumu un pievienotā vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmu apkarošana, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā.
Prezidents tikšanās laikā ar ministri norādīja, ka jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. «Mērķis ir panākt, lai mūsu iedzīvotāji kļūtu turīgāki. Kopīgiem spēkiem jāpalīdz izaugt vidusšķirai, jo tā ir stabilas un demokrātiskas valsts pamats,» teica Vējonis.
Valsts prezidents sarunā ar finanšu ministri norādīja, ka nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšana ir valdības prioritārs uzdevums, kas jāpaveic līdz šā gada aprīlim. Izstrādes procesā ir svarīgi uzklausīt Latvijas uzņēmēju un ekspertu viedokļus, kā arī izvērtēt starptautisko institūciju sniegtās rekomendācijas.
Tāpat Vējonis aicināja finanšu ministri, veidojot nodokļu politiku, apsvērt enerģijas nodokļu izmantošanu, kas būtu iespēja samazināt darbaspēka nodokļus, nostiprinot Latviju kā energoefektīvu, videi un klimatam draudzīgu ekonomiku. Valsts prezidenta izveidotā Enerģētikas drošības komisija secinājusi, ka pasaulē strauji attīstītās mazāk energointensīvas ekonomikas.
Turpinoties urbanizācijai, kas rada priekšnosacījumus efektīvākai ekonomiskās dzīves organizēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai, klimata mērķu sasniegšanā arvien vairāk pasaulē tiek izmantoti vides nodokļi.
Valsts prezidenta kritiku izpelnījās līdzšinējais darbs «ēnu ekonomikas» mazināšanā, līdz ar to Vējonis mudināja ministri stingrāk pievērsties «aplokšņu algu», neuzrādīto ienākumu un PVN izkrāpšanas shēmu apkarošanai. Saskaņā ar ekspertu novērtējumu «ēnu ekonomika» 2016.gadā valstī veidoja 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vairāk nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.
Pārrunājot 2017.gada valsts budžeta izstrādi un pieņemšanu, prezidents rosināja ministri aktīvāk piedāvāt risinājumus, kā Saeimas deputātiem dot iespēju daudz agrāk iesaistīties budžeta sagatavošanas darbā. Tas padarītu budžeta veidošanas procesu caurskatāmāku, ļautu savlaicīgi izvērtēt un apspriest valsts finanšu līdzekļu izlietojuma idejas un ierosinājumus, kā arī uzlabotu budžeta likumprojektu kvalitāti.
Tikšanās noslēgumā Vējonis uzsvēra, ka, sekojot viņa ieteikumiem, darbā pie 2018.gada valsts budžeta jāturpina budžeta izdevumu pārskatīšana, meklējot iespējas atbrīvoties no neefektīviem un nevajadzīgiem izdevumiem.
