Koalīcijai piedāvāts Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu sākt ar Rīgas, nevis Ventspils virzienu, kā tas sākotnēji bija iecerēts, šodien pēc koalīcijas darba grupas par Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem sanāksmes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Viņš norādīja, ka atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, kā arī ES konsultantu ieteikumiem finansiāli izdevīgāk elektrifikācijas projektu ir sākt ar Rīgas virzienu. Šajā gadījumā gan iespējami tehniski sarežģījumi, ņemot verā projektā «Rail Baltica» plānoto infrastruktūras būvniecību, taču ekspertu skatījumā abu projektu īstenošana ir salāgojama.
Taujāts, vai projektā paredzēts arī valsts līdzfinansējums, ministrs sacīja, ka divu mēnešu laikā paredzēts rast risinājumu, lai dzelzceļa elektrifikācija neatstātu ietekmi uz valsts budžetu. Potenciāls risinājums ir AS «Latvijas Dzelzceļš» pamatkapitāla palielināšana, piemēram, tajā ieguldot īpašumus, lai uzņēmums attiecīgi tālāk varētu nepieciešamos līdzekļus aizņemties.
Vienlaikus Augulis pauda, ka koalīcijā vēl nav vienprātības par piedāvāto elektrifikācijas projekta īstenošanas modeli un pirmdien, 16.janvārī, plānota tikšanās ar partijas «Vienotība» (V) pārstāvjiem, lai runātu par vēl neskaidrajiem jautājumiem.
Pēc viņa teiktā, cerams, ka izdosies ar šo jautājumu pēc iespējas agrāk virzīties uz valdību, lai jau augustā vai septembrī varētu iesniegt projekta pieteikumu Eiropas Komisijā (EK).
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem pauda, ka vēlas vēl saņemt plašāku informāciju par šo apjomīgo projektu, kā arī datus par tā ietekmi uz elektroenerģijas izmaksām patērētājiem. Plānots lūgt AS «Latvenergo» viedokli.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNKK) žurnālistiem norādīja, ka lēmums sākt dzelzceļa tīkla elektrifikāciju Rīgas virzienā viņam šķiet racionāls un finansiāli pamatotākais.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka sākotnēji Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu bija iecerēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam bija paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili. Pirmā posma kopējās izmaksas bija paredzētas 660 miljonu eiro apmērā. Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam bija iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu. Šī posma kopējās izmaksas plānotas 519 miljoni eiro. Savukārt pēc 2023.gada bija plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, bet laikā no 2025. līdz 2030.gadam - rekonstruēt esošos elektrificētos posmus Pierīgā.
Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā ES plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai šim projektam ir pieejams ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir viens no lielākajiem līdz šim plānotajiem dzelzceļa investīciju projektiem Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.
Tāpat ziņots, ka gan Finanšu ministrija, gan Satiksmes ministrija pērn valdībai ziņoja, ka pastāv risks zaudēt elektrifikācijai pieejamo ES finansējumu, ja līdz 2016.gada beigām nebūs nacionāla lēmuma par projekta īstenošanu.
Taujāti, vai šāds risks patlaban pastāv, Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka ES finansējuma attiecināmības risks elektrifikācijas projektā ir saistīts ar iespējām nodrošināt projekta ieviešanu 2014. līdz 2020.gada plānošanas perioda laikā (līdz 2023.gada beigām), ņemot vērā iepirkumu procedūru un darbu ilgumu. Pēc Finanšu ministrijā paustā, EK ir informēja lēmums par investīcijām elektrifikācijas projektā gaidāms 2017.gada sākumā.
