Eiropas latviešu apvienība rosinājusi, ka naudu bez papildu nodokļiem varētu sūtīt arī neprecētiem dzīvesbiedriem, kā arī citiem cilvēkiem. Apvienība to skaidro vien ar vēlmi palīdzēt Latvijā dzīvojošiem trūkumcietējiem, kuriem pašlaik šāda nauda tiek aplikta ar nodokli. Savukārt Finanšu ministrija atgādina, ka sākotnēji naudas dāvinājumi no fiziskām personām netika aplikti ar nodokli, kas ļāva negodprātīgajiem legalizēt apšaubāmā ceļā gūtus ienākumus.
Tāpat ministrija akcentē, ka dāvanu neaplikšana ar nodokli bieži tika izmantota, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.
Būtībā šis regulējums veicināja ēnu ekonomikas uzplaukumu. Nodokļu nemaksātājiem bija parocīgi atsaukties uz simtiem tūkstošu un pat miljonu dāvinājumiem no fiziskajām personām.
Tādējādi, vienlaikus ar daudzu jaunu pasākumu ieviešanu – kapitāla ienākumu aplikšanu ar nodokli u.c. pasākumi, tika ieviesta arī no fiziskajām personām saņemto dāvanu aplikšana ar nodokli.
Vienlaikus, lai nodokļu administrācijai nebūtu nesamērīgi jāiejaucas cilvēku dzīvē un privātajās attiecībās, kuru normāla sastāvdaļa ir arī dāvanas, tika noteikti pietiekami plaši atbrīvojumi.
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas dāvanas laulāto un tuvāko radinieku starpā. Ņemot vērā sociālos aspektus, ar nodokli netiek apliktas arī dāvanas (pārskaitīti līdzekļi) medicīnas un izglītības segšanai. Līdz ierobežotam apmēram (līdz 1425 euro gadā) netiek apliktas arī dāvanas starp pilnīgi nesaistītām fiziskajām personām.
«Uzskatām, ka noteikto atbrīvojumu apmērs un to ar nodokli neapliekamo dāvinājumu apmērs, no kura rodas deklarēšanas pienākums, ir adekvāts Latvijas ekonomiskajai situācijai un ienākumu apmēram. Ja, piemēram, vēlas atbalstīt draugu un tam regulāri katru mēnesi pārskaitīt kādu summu, sadalot gada atbrīvojuma summu, iegūstam 118,75 euro mēnesī. Turklāt, ja šim cilvēkam kādu iemeslu pēc nav citu ienākuma avotu, arī pret dāvanām, ko iekļauj ar nodokli apliekamajā ienākumā, vispārējā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iespējams attiecināt ar nodokli neapliekamo ienākumu,» norāda ministrija.
Finanšu ministrija arī atgādina, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas ar nodokli apliek fizisko personu dāvanas, vienīgi atšķiras ar nodokļa atbrīvojumu apmērs, kā arī dažās valstīs pastāv atsevišķs dāvinājumu nodoklis.
Viens no bieži minētiem piemēriem ir dāvanu aplikšana ar nodokli, ja dzīvesbiedru attiecības nav reģistrētas. Šeit tomēr jāatceras, ka laulības gan uzliek pienākumus, gan rada tiesības. Tas ir valsts atzīts institūts, uz kuru var balstīties izstrādājos arī citu likumu, t.sk. nodokļu likumu normas. Attiecību reģistrēšana ir partneru brīva griba, taču attiecības nereģistrējot ir jārēķinās ne tikai ar atsevišķu pienākumu neesamību, bet arī to, ka nevarēs izmantot noteiktas tiesības.
Būtu lieki apspriest absurdo situāciju, ka liela apmēra dāvanas kā neapliekamu ienākumu pēkšņi vienā taksācijas gadā deklarēs, piemēram, divas vai vairākas dzīvesbiedres vai dzīvesbiedrus.
Diezin vai valsts līmenī būtu jāveicina šādu gadījumu esamība, un VID noteikti nav institūcija, kurai šajā gadījumā jāizšķir pušu strīdi. Jāatzīmē, ka bērnu intereses nekādā veidā netiek aizskartas neatkarīgi no laulības reģistrācijas fakta. Tādējādi, ja kādam ir bērni nereģistrētās attiecībās, bērni ir tiesīgi saņemt dāvanas, nepiemērojot nodokli, savukārt mazgadīgu bērnu vārdā, protams, rīkosies to likumīgie aizbildņi.
Šeit jāpiemin vēl viens dāvināšanas jeb labi gribētas palīdzēšanas aspekts, kas kā bieži tiek minēts kā problēmas izraisošs piemērs – fiziskas personas dāvanas dažkārt nodod citām fiziskajām personām, izmantojot starpniekus. Kā piemērs tiek minēti gadījumi, kad radinieks ir vecs vai slims, nav pats spējīgs aiziet līdz bankomātam un tamlīdzīgi, norāda ministrija.
FM skaidro, ka likumā nav iespējams atrunāt visus iespējamos gadījumus. Tomēr atgādina, ka nodokļu administrācija tomēr darījumus vērtē ne tikai pēc formas, bet arī pēc ekonomiskās būtības. Tādējādi, ja pārskaita lielāku naudas summu, piemēram, laukos dzīvojošai vecmāmiņai ar vecmāmiņas kaimiņienes starpniecību, maksājuma uzdevumā būtu ieteicams norādīt mērķi u.tml. VID uzklausīs iesaistīto pušu skaidrojumu un izvērtēs iesniegtos pierādījumus un informāciju, taču arī maksātājam pašam ieteicams parūpēties, lai šis pierādīšanas process ir vienkāršāks.
Ministrija arī norāda, ka
ir nepieņemami un skumji, ka publiskajā telpā cilvēki kā argumentāciju dāvanu neaplikšanai ar nodokli izmanto pat atsauces uz nepieciešamību veikt zināmā mērā krāpnieciskus darījumus.
Piemēram arguments, ka cilvēkam naudu nav iespējams pārskaitīt tieši, jo viņa konts ir «apķīlāts, piemēram, saistībā ar kādu maksātnespējas procesu vai ātro kredītu parādiem», drīzāk liecina par to, ka cilvēks, izmantojot draugu un paziņu palīdzību, šādi cenšas apkrāpt kreditorus un neatdot naudu, ko savulaik ir aizņēmies. Šajā gadījumā jāuzdod jautājums, vai cilvēki, kas godprātīgi kārto saistības, saņemot pat ļoti mazas algas, tiešām būtu jānostāda sliktākā stāvoklī nekā tie, kas izvairās no savu saistību kārtošanas.
Teorētiski var izdomāt dažādus piemērus un situācijas, uzdodot zināmā mērā provokatīvus jautājumus par to, vai jāuzskaita svētkos saņemtās draugu dāvinātās tortes vai šampanieša pudeles, vai jānogriež ceturtā daļa no kaimiņienes atnestā maizes klaipa, tomēr jāapzinās, ka VID veic nodokļu administrēšanu pēc ekonomiskās būtības, nevis tikai formāli un akli sekojot burtam, norāda Finanšu ministrija.
Nodokļu administrācijai jautājumi pamatā radīsies gadījumos, ja persona, kura pēc VID datiem gūst niecīgus ienākumus vai negūst tos vispār, pēkšņi iegādāsies nekustamo īpašumu, samērā dārgu automašīnu u.tml. Būtībā šis aspekts arī ir atbilde, kāpēc tiem dāvanu saņēmējiem, kas no tuviniekiem saņem no nodokļa atbrīvotas dāvanas, tās, pārsniedzot 4000 euro robežu ir jādeklarē gada ienākumu deklarācijā kā ar nodokli neapliekami ienākumi. Likuma prasību pildīšana ļaus izvairīties ne vien no likumā noteiktās atbildības par deklarācijas neiesniegšanu, bet arī no vēlākas nepieciešamības skaidrot VID savu ienākumu izcelsmi.
Savukārt Eiropas latviešu apvienība, rosinot ka naudu bez papildu nodokļiem no ārvalstīm var sūtīt arī neprecētiem dzīvesbiedriem, vai citiem cilvēkiem, kurus vēlas atbalstīt, apelē pie veciem, slimības skartiem vai attālos lauku reģionos mītošiem cilvēkiem, kuri esot spiesti meklēt risinājumus, kā tikt pie sūtītās naudas nevis elektronisku ciparu, bet skaidras naudas veidā. Tas gan nenozīmē, ka ELA iniciatīvas patiesie mērķi ir apšaubāma rakstura.
Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekamas dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei civillikuma izpratnē. Tādējādi, saņemot dāvanas no laulātā, bērniem, mazbērniem, brāļiem, māsām u.c. tuvākajiem radiniekiem, nodokļa maksātājam nerodas pienākums maksāt nodokli.
Savukārt, ja dāvinātājs ir cita fiziska persona, kuru ar maksātāju nesaista iepriekš minētā radniecība, ar nodokli nav apliekamas dāvanas līdz 1425 eiro taksācijas gada laikā.
Izņēmums, kad dāvana ir atbrīvota no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pilnā apmērā neatkarīgi no tā, vai dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei, ir tad, ja dāvinājums ir paredzēts; izdevumu segšanai par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu (izņemot kosmētiskās operācijas); izdevumu segšanai par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas.
Tomēr atbrīvojumu medicīnisko un izglītības izdevumu segšanai piemēro tikai tad, ja tas tiek saņemts bezskaidras naudas norēķinu veidā un tā izlietošanu izglītībai vai ārstniecībai dāvinājuma saņēmējs pamato ar likumā noteiktiem dokumentiem (ārsta norīkojums vai slēdziens, kas apliecina ārstniecības nepieciešamību un ir maksātāja rīcībā, sākot ar dienu, kad dāvinājums saņemts, attaisnojuma dokumenti, kas apliecina dāvinājuma summas izlietošanu divu gadu laikā no dāvinājuma saņemšanas dienas norādītajam izglītības vai ārstniecības mērķim).
Minētais regulējums attiecas gan uz dāvanām, kas saņemtas no Latvijā dzīvojošajām fiziskajām personām, gan arī ārvalstīs dzīvojošajām fiziskajām personām.
Jāvērš maksātāju uzmanība uz to, ka jādeklarē ne tikai saņemtās, ar nodokli apliekamās dāvanas, bet arī tās dāvanas, kas nav ar nodokli apliekamas, ja dāvanu apmērs pārsniedz 4000 euro taksācijas gada laikā (gada ienākumu deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestā (VID) no pēctaksācijas gada 1.marta līdz 1.jūnijam).
