Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, paredzot mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi noteikt 15% un, sākot ar 2017.gadu, 70,4% no MUN ieņēmumiem novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kontā, informēja FM.
Savukārt sākot ar 2018.gada 1.janvāri, sociālajās iemaksās paredzēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.
Ņemot vērā, ka ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbību paredzēts ierobežot, ieviešot jaunu regulējumu mazajiem uzņēmumiem, ar 1.janvāri nav lietderīgi uz pāris gadiem konceptuāli sarežģīt MUN maksāšanas modeli, jo nodokļa aprēķināšana no apgrozījuma ir visvienkāršākais nodokļa aprēķināšanas modelis un līdzšinējā kārtība nodrošina sociālo iemaksu proporcionalitāti atkarībā no darbinieka algas apmēra, norāda FM.
Grozījumi likumā paredz arī samērīgu pārejas periodu, lai visi mikrouzņēmumi, kuri nebija izlēmuši par piemērojamo nodokļu režīmu, to varētu izdarīt līdz 2017.gada 15.janvārim, piesakoties uz vienkāršu nodokļu režīmu atkarībā no apgrozījuma.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmumam ir tiesības vienu reizi precizēt MUN deklarāciju par pārskata ceturksni mēneša laikā.
Labklājības ministrija ir secinājusi, ka lielākoties mikrouzņēmuma darbinieki, piemēram, jaunas sievietes, izvēlas veikt brīvprātīgas iemaksas īsi pirms sociālās apdrošināšanas pakalpojuma piešķiršanas, t.i., tajā periodā, kurā tiek aprēķināta vidējā iemaksu alga pakalpojuma apmēra noteikšanai. Līdz ar to Mikrouzņēmumu nodokļa likuma patlaban spēkā esošā norma, kas nosaka, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kas nepārsniedz 720 eiro, tiek izmantota negodprātīgi.
Līdz ar to likumprojekts paredz, ka turpmāk MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.
Likumprojekts paredz, ka MUN maksātājs, kas līdz šā gada 15.decembrim ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par MUN maksātāja statusa izbeigšanu, varēs iegūt vai atgūt MUN maksātāja statusu, iesniedzot līdz 2017.gada 15.janvārim Valsts ieņēmumu dienestā pieteikumu, kurā apstiprina atbilstību Mikrouzņēmumu nodokļa likumam.
Likumprojekts arī paredz, ka MUN maksātājs reizi gadā maksās MUN nodokli 50 eiro apmērā, ja taksācijas periodā mikrouzņēmumam nav bijis apgrozījuma vai aprēķinātā MUN summa nepārsniedz 50 eiro. Šī prasība netiks piemērota par taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process. Tāpat šī norma netiks piemērota proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās MUN maksātājs kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa «B».
Tāpat FM izstrādājusi grozījumus likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», atceļot Saeimas 2015.gada 30.novembrī pieņemtās likuma «Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā» un likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» normas, kas paredz ar 2017.gada 1.janvāri nodalīt no MUN valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazināt nodokļa likmi no 9% uz 5% un vienlaicīgi ieviest par katru mikrouzņēmuma nodarbināto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu.
LETA jau rakstīja, ka, novirzot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) palielinājumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), MUN darbinieku samaksātās sociālās iemaksas, salīdzinot ar esošo situāciju, 2017.gadā vidēji palielināsies par 62%, bet 2018.gadā - par 84%.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis iepriekš skaidroja, ka FM piedāvātais risinājums atteikties no VSAOI mēneša minimālā objekta un palielināt MUN likmi līdz 15% no 2017.gada paredz ietekmi gan uz uzņēmējdarbību kopumā, gan sociālo nodrošinājumu.
FM aprēķinājusi, ka MUN likmes noteikšana 15% apmērā 2017.gadā ļaus valsts budžetā iekasēt 78,64 miljonus eiro, no kuriem sociālajās iemaksās tiks iekasēti - 69,5 miljoni eiro (no tā valsts speciālajā budžetā - 69,57 miljoni eiro, bet valsts fondētajā budžetā - 11,89 miljoni eiro), iedzīvotāju ienākuma nodoklī plānots iekasēt 8,86 miljonus eiro (no tā valsts budžetā - 1,77 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 7,08 miljoni eiro), uzņēmumu ienākumu nodoklī - 140 000 eiro, bet uzņēmējdarbības riska nodevā - 66 000 eiro.
Savukārt, atsakoties no sociālajām iemaksām, nākamā gada budžets zaudēs 74,17 miljonus eiro, no kuriem sociālajās iemaksās netiks iekasēti 68,98 miljoni eiro (no tā valsts speciālajā budžetā 67,19 miljoni eiro, bet valsts fondētajā budžetā 11,79 miljoni eiro), iedzīvotāju ienākuma nodoklī neiekasēs 8,86 miljonus eiro (no tā valsts budžetā 1,73 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā 6,9 miljoni eiro), uzņēmumu ienākumu nodoklī netiks iekasēti 163 000 eiro, bet sociālo izdevumu samazinājums - 3,64 miljoni eiro.
No jaunajām izmaiņām 2017.gada budžets iegūs 4,47 miljonus eiro, taču fiskālā ietekme uz nākamo gadu budžetiem ir negatīva - 2018.gadā un 2019.gadā tie ir 1,7 miljoni eiro.
«Pasākuma kopējo fiskālo ietekmi jāskatās kopā ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un grozījumiem likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», jo minimālo VSAOI atcelšanai, kas rada negatīvu fiskālo efektu, un MUN likmes palielināšanai, kas rada pozitīvu fiskālo efektu, kopumā ir jānodrošina fiskālā neitralitāte,» atzina Jarockis.
Jau vēstīts, ka pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Starp valdošās koalīcijas partijām gan joprojām nav vienprātības par atbalstu šim piedāvājumam, jo «Vienotība» nobremzējusi lēmuma pieņemšanu, aizbildinoties ar nepieciešamību vispirms redzēt konkrētu ieceri un aprēķinus.
