«Eurostat»: Latvijas strādājošo vidū ir ES lielākais mazo algu saņēmēju īpatsvars

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/LETA

Latvijā 25,5% strādājošo saņem mazu algu - mazāk nekā divas trešdaļas no vidējās stundas darba samaksas likmes valstī -, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), turklāt arī abu pārējo Baltijas valstu rādītāji ir starp augstākajiem blokā, liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2014.gadu.

Saskaņā ar tiem otrs lielākais mazo algu saņēmēju īpatsvars strādājošo vidū ir Rumānijā (24,4%), kam seko Lietuva (24%), Polija (23,6%), Igaunija (22,8%), Vācija (22,5%), Īrija (21,6%) un Lielbritānija (21,3%).

Savukārt vismazāk strādājošo, kas saņem mazu atalgojumu, bijis Zviedrijā (2,6%), Beļģijā (3,8%), Somijā (5,3%), Dānijā (8,6%), Francijā (8,8%) un Itālijā (9,4%).

ES vidēji mazas algas saņēma 17,2% strādājošo. Bloka dalībvalstīs vērojamas krasas atšķirības starp mazo algu saņēmējiem pēc dzimuma un vecuma. ES 2014.gadā mazāk nekā divas trešdaļas no savā valstī vidējās stundas darba samaksas saņēma 21,1% strādājošo sieviešu un 13,5% strādājošo vīriešu. Turklāt 30 gadu vecumu nesasniegušo strādājošo vidū mazu algu saņēma 30,1% strādājošo, bet 30-59 gadu veco cilvēku vidū tādu bija ne vairāk kā 14%.

Atalgojumā ir nozīme arī izglītības līmenim: jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāka iespējamība, ka cilvēks saņems mazu atalgojumu. 2014.gadā ES 28,2% strādājošo ar zemu izglītības līmeni saņēma mazu algu, strādājošo ar vidēju izglītības līmeni vidū tādu bija 20,9%, bet augsti izglītotu strādājošo vidū tādu bija 6,4%.

Tāpat 31,9% strādājošo ar noteikta termiņa līgumu saņēma atalgojumu, kas uzskatāms par mazu, bet to, kuru darba līgums bija beztermiņa, vidū tādu bija 15,3%.

Izsakot pirktspējas paritātes standartos (PPS), kas izslēdz cenu atšķirību ietekmi valstu starpā,2014.gada oktobrī, par ko apkopoti dati, Latvijā vidējā stundas darba samaksas likme bija pieci PPS, kas ir trešā mazākā ES aiz Bulgārijas (3,6 PPS) un Rumānijas (4 PPS). Lietuvā vidējā stundas darba samaksa bija 5,1 PPS, bet Igaunijā - 6,6 PPS. Savukārt vislielākā stundas darba samaksas likme bija Dānijā (18,5 PPS), Īrijā (18,4 PPS), Beļģijā (15,4 PPS), Vācijā un Luksemburgā (abās valstīs 15 PPS), kā arī Nīderlandē un Zviedrijā (abās valstīs 14,5 PPS).

Arī izsakot eiro vidējā stundas darba samaksa Latvijā bija viena no mazākajām ES. Bulgārijā tā bija 1,7 eiro, Rumānijā - divi eiro, Lietuvā - 3,1 eiro, bet Latvijā 3,4 eiro. Igaunijā stundas darba likme eiro 2014.gadā bija 4,9 eiro, bet vislielākā tā bija Dānijā (25,5 eiro), Īrijā (20,2 eiro), Zviedrijā (18,5 eiro), Luksemburgā (18,4 eiro), Beļģijā (17,3 eiro) un Somijā (17,2 eiro).

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu