Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam projektā izvirzīts stratēģisks darbības virziens - kreditēšanas aktivizēšana.
Finanšu sektora attīstības plāna projektā akcentē nepieciešamību aktivizēt kreditēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dokumentā norādīts, ka būtu jāpalielina rezidentu mājsaimniecību un uzņēmumu kredītportfelis par vismaz 10% trīs gadu periodā.
Kreditēšanas aktivizēšana ir būtiska, lai veicinātu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā un sekmētu tās izaugsmi. Kredītportfeļa apjoms, kas nodrošina veselīgu tautsaimniecības izaugsmi, ir vērtējams 60% - 90% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta, savukārt Latvijā šis apjoms 2015.gada beigās bija 53% apmērā, teikts FM sagatavotajā dokumentā.
Definēti rīcības virzieni, kas uzlabotu pieeju finansējumam, novēršot identificētos šķēršļus, kā arī nodrošinātu efektīvāku valsts atbalsta instrumentu izmantošanu.
Dokumentā skaidrots, ka banku aizdevumu nozarē tirgus nepilnība saistīta ar apmēru, kādā uzņēmumiem tiek atteikta finansējuma piešķiršana to kredītriska un rentabilitātes dēļ. Tas jo īpaši ietekmē mazus un jaunizveidotus uzņēmumus. Kredītvēstures trūkums un augstās administratīvās izmaksas liedz aizdot nelielas summas, un nepietiekamais kapitāls aizdevuma līdzfinansēšanai, mazo un vidējo komersantu piesardzība attiecībā uz parādsaistību palielināšanu un ēnu ekonomika ir galvenie faktori, kas negatīvi ietekmē banku aizdevumu pieaugumu. Kopējā summa, par kādu tirgus nesedz pieprasījumu banku aizdevumu nozarē, tiek lēsta aptuveni 381-698 miljonu eiro apmērā.
Attiecībā uz mikrofinansēšanu konstatētas šādas tirgus nepilnības: augstas izmaksas bankām; pietiekama mikrouzņēmumu nodrošinājuma trūkums; finansējuma sniedzēji mikrokredītus uzskata par riskantiem darījumiem; mikrouzņēmumi nav pietiekami informēti par mikrofinansēšanas iespēju pieejamību. Kopējā summa, par kādu tirgus nesedz pieprasījumu mikrofinansēšanas nozarē, lēsta aptuveni 163-184 miljonu eiro apmērā.
Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem kreditēšanas dinamika Latvijā atpaliek no kreditēšanas attīstības tuvākajās kaimiņvalstīs. Arī eirozonā kopumā kreditēšanas vidējais pārmaiņu temps 2016.gada pirmajā pusē joprojām bija nedaudz augstāks nekā Latvijā.
Kopējā rezidentu kredītportfelī 2015.gada beigās 85,65% bija banku kredīti un 14,35% - nebanku aizdevumi. Nebanku aizdevumi salīdzinājumā ar 2014.gada beigām palielinājušies par 9,8%, sasniedzot 2,08 miljardus eiro, un turpināja augt arī 2016.gada pirmajā pusgadā. Tas liecina, ka, saglabājoties relatīvi vājai banku kreditēšanai, pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma veidiem Latvijas finanšu tirgū pieaug, teikts FM sagatavotajā dokumentā.
Kreditēšanas kāpināšanai FM dokumentā minēti vairāki uzdevumi. Rosināts paplašināt valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei, paredzot iespēju valsts galvojumu piešķirt ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem speciālistiem mājokļa iegādei. Plānota valsts atbalsta programma kredīta portfeļgarantiju instrumenta ieviešanai. Iecerēts palielināt mājokļu pieejamību, izstrādājot jaunu dzīvojamo telpu īres attiecību regulējumu.
Plānots izstrādāt priekšlikumus par vienota kontaktpunkta izveidi investīciju projektu, tajā skaitā privātās un publiskās partnerības attīstībai. Tādējādi tiks stiprināta investīciju projektu kvalitāte un palielināts finansējuma apjoms investīciju projektiem.
Plānā kā nozīmīga platforma finansējuma pieejamībai tiek minēts Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (EFSI). Lai aktivizētu EFSI piedāvāto iespēju īstenošanu Latvijā, kā arī veicinātu turpmāku finanšu instrumentu pieejamību, par koordinējošo institūciju EFSI atbalsta instrumentu sniegšanai Latvijā noteikta AS «Attīstības finanšu institūcija Altum». Plāna pasākumi ietver EFSI sniegtā atbalsta iespēju izmantošanas aktivizēšanu Latvijā, nosakot uzdevumus atbalsta ieviešanā iesaistītajām institūcijām.
FM sagatavotais Finanšu sektora attīstības plāna 2017.-2019. gadam projekts ceturtdien, 1.decembrīm pieteikts valsts sekretāru sanāksmē. Dokuments vēl būs jāskata un jāapstiprina valdībā.