Krāpnieciskos nolūkos nokopēti 12 Latvijas banku izdoto atsevišķu maksājumu karšu dati, pastāstīja maksājumu karšu centra SIA «First Data Latvia» izpilddirektore Baltijas valstīs Zanda Brīvule-Jansone.
Krāpnieciskos nolūkos nokopēti 12 Latvijas banku izdoto maksājumu karšu dati
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa atzīmēja, ka datu noplūdē Latvijā varētu būt cietuši kopumā apmēram 2000 maksājumu karšu. Kopumā cietuši 12 banku klienti, taču atsevišķās bankās dati nokopēti ļoti mazam maksājumu karšu skaitam, piemēram, vienai vai divām maksājumu kartēm.
Pēc Brīvules-Jansones teiktā, maksājumu karšu dati izkrāpti bankomātos Baltijā.
«Maksājumu karšu nozarē visā pasaulē laiku pa laikam notiek mēģinājumi, nokopējot karšu datus, piekļūt naudas līdzekļiem banku kontos, un laiku pa laika krāpniekiem izdodas tos nokopēt, piestiprinot bankomātiem viltus klaviatūras vai lasītājus. Tāpēc ļoti lūdzam iedzīvotājus ziņot, ja bankomāts neizskatās kā parasti vai izskatās dīvaini,» sacīja Brīvules-Jansones.
Viņa arī piebilda, ka visu Latvijas banku izdotās maksājumu kartes izmanto visdrošākās iespējamās tehnoloģijas (EMV), tāpēc tās nav iespējams pilnvērtīgi nokopēt un ne banka, ne kartes lietotāji nekādus zaudējumus necietīs. Atkarībā no situācijas, dažas bankas izvēlas attiecīgās kartes nobloķēt, lai pasargātu klientus no īslaicīgiem nepatīkamiem pārsteigumiem, taču daudzas bankas šādu taktiku neizvēlas. «Katrai bankai ir sava stratēģija, kā mazināt riskus,» atzīmēja Brīvules-Jansones.
Tāpat viņa atgādināja, ka nekad trešajām pusēm nedrīkst izpaust maksājumu kartes PIN kodu, savukārt, to ievadot, darbības ir jāpiesedz ar otru roku.
«DNB Bankas» pārstāve Māra Miķelsone aģentūrai LETA sacīja, ka banka ir saņēmusi informāciju, ka dažu bankas klientu kartes lietotas ierīcēs, no kurām ir iespējama karšu datu zādzība, un banka šīs kartes bloķējusi. «Kartes tiek bloķētas preventīvi, lai pilnībā izslēgtu potenciāli nozagtu karšu datu izmantošanas risku un finansiālu zaudējumu rašanos mūsu klientiem. Tā ir standarta karšu industrijā pieņemta prakse. Karšu lietotājiem kartes tiek aizvietotas bezmaksas,» viņa teica.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad jūnija beigās Latvijas bankas kopumā bija izsniegušas 2,293 miljonus maksājumu karšu. Tostarp visvairāk maksājumu karšu bija izsniegusi «Swedbank» - 971,9 tūkstošus, seko «SEB banka», kura bija izsniegusi 512,5 tūkstošus maksājumu karšu, banka «Citadele», kas bija izsniegusi 368,1 tūkstoti maksājumu karšu, un «DNB Banka», kura bija izsniegusi 183,5 tūkstošus maksājumu karšu.
2016.gada jūnija beigās maksājumu kartes izsniedza 19 bankas.