Aptuveni puse jeb 53% iedzīvotāju norādījuši, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi, liecina pētījumu kompānijas «Kantar TNS» oktobra beigās veiktais pētījums.
Puse iedzīvotāju uzskata, ka pulksteņa pagriešana viņus ietekmē negatīvi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina pētījuma rezultāti, 34% respondentu norādījuši, ka pulksteņu pagriešana viņus ietekmē «drīzāk negatīvi», bet 19% - «noteikti negatīvi».
Tikmēr ceturtā daļa jeb 24% norādījuši, ka pulksteņu pagriešana viņus ietekmē pozitīvi, bet 23% Latvijas iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi par to, kā pulksteņa pagriešana ietekmē viņu labsajūtu un veselību.
Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem.
Aptauja veikta laikā no 25. līdz 27.oktobrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Jau vēstīts, ka 30.oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Pērn sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» tika savākti 10 504 paraksti iniciatīvai atcelt pāreju uz ziemas un vasaras laiku un palikt tikai pie vasaras laika. Priekšlikuma autori skaidroja, ka pulksteņa laika pāreja no ziemas uz vasaras laiku un otrādi izjaucot cilvēku bioloģisko ritmu. Visvairāk tas ietekmējot mazus bērnus un cilvēkus gados vai cilvēkus ar hroniskām slimībām. Savukārt ieguvēji būšot visi sabiedrības locekļi, kam būšot mazāks stress.
Iniciatīva tika iesniegta Saeimā, bet šogad februārī Saeima nolēma neuzdot valdībai izvērtēt šo ieceri, līdz ar to tā tika noraidīta.