Plāno mazināt valsts kapitālsabiedrību valžu atbildību par akcionāru lēmumu radītiem zaudējumiem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) rosina grozīt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, paredzot ieviest dalīto atbildību par valsts kapitālsabiedrību zaudējumiem.

Valsts sekretāru sanāksmē izskatītajā likumprojektā ir iekļauts regulējums, kurš paredz, ka dalībnieku (akcionāru) sapulce izņēmuma gadījumā var pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst valdes kompetencē. Kā aģentūrai LETA skaidroja PKC pārstāve Elīna Krūzkopa, sagatavotie grozījumi paredz līdz šim neierastu situāciju, proti, gadījumā, kad dalībnieku (akcionāru) sapulce ir pieņēmusi lēmumu, kas ir valdes kompetencē, un ir radušies zaudējumi, par tiem atbildēs dalībnieks (akcionārs) vai kapitāla daļu turētājs. Tas nozīmē, ka par šiem zaudējumiem neatbildēs kapitālsabiedrības valde, kura parasti atbild par uzņēmuma darbību.

Ekonomikas ministrija ir norādījusi, ka ir nepieciešams normatīvajos aktos iestrādāt aizsargmehānismu valsts pārvaldes iestāžu un kapitālsabiedrību amatpersonām.

PKC skaidro, ka šāds mehānisms pasargātu tās no pārlieku liela riska un mantiskā kaitējuma kompensēšanas, kas tām radies vai varētu rasties, pieņemot lēmumus par kredītiestāžu glābšanu un amata pienākumu pildīšanu saistībā ar kredītiestāžu restrukturizāciju vai riska ziņā līdzīgu lēmumu pieņemšanu un atbildības uzņemšanos. Tas attieksies uz gadījumiem, kad tiek skartas valsts intereses un par to konceptuālu lēmumu pēc būtības pirms tam pieņēmis Ministru kabinets vai Saeima.

Likumā precizēts arī jautājums par apdrošināšanu, nosakot, ka apzīmējums «apdrošināšana» ietver gan veselības apdrošināšanu, gan arī valdes locekļa pienākumu izpildes risku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Krūzkopa skaidroja, ka likumā ir precizēts, ka šāds apdrošināšanas veids attiecībā uz valdes locekļiem vispār ir iespējams, jo no kapitāla daļu turētājiem bija radies jautājums, vai šādu apdrošināšanas veidu valdes locekļiem var paredzēt, ievērojot publiskajās tiesībās pastāvošo principu, ka atļauts ir tikai tas, kas ir tieši paredzēts likumā.

Tāpat grozījumi paredz, ka gadījumā, ja koordinācijas institūcija ar Finanšu ministriju un valsts kapitāla daļu turētāju nevienojas par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kapitāla daļu turētājs sagatavo un iesniedz informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kas pieņem valsts kapitāla daļu turētājam saistošu lēmumu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu