VID ģenerāldirektora amata kandidāte: VID steidzami nepieciešams efektivitātes audits

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Pirmais darbs, kas būtu jādara jaunajam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājam, būtu dienesta efektivitātes audits, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atzina VID ģenerāldirektora amata kandidāte Ilze Cīrule.

Viņa pauda viedokli, ka VID šobrīd ir problēmas ar efektivitātei, tādēļ vispirms ir nepieciešams audits, lai saprastu, kā ar esošajiem resursiem panāktu maksimāli efektīvu rezultātu. VID iespējams ir jāsamazina darbinieku skaits un jāizvērtē, vai kādas funkcijas nedublējas.

Cīrule uzsvēra, ka VID ir jābūt skaidri definētiem mērķiem un uzdevumiem, kā tos sasniegt.

Viņa arī norādīja, ka būtisks jautājums ir dienesta reputācija. Viņasprāt, galvenais VID reputācijas veidotājs ir nevis iestādes vadītājs vai mediji, bet gan katrs VID darbinieks. Tādēļ ir būtiski, lai gaidāmās pārmaiņas VID darbinieki atbalstītu.

Tāpat Cīrule norādīja, ka viena no viņas prioritātēm būs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu apkarošana. Efektīvs veids ir reversā PVN maksāšanas kārtības ieviešana un to Cīrule solīja ieviest maksimāli lielākā skaitā nozaru.

Jau ziņots, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu izvērtēšana norisināsies līdz 1.novembrim.

VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai izvirzīti Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins, «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.

Kā iepriekš ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga», Ņikitins ir Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks, kurš savulaik bijis «Rīgas miesnieka» valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis AS «Nordeka» un AS «Balta». 2004.gadā viņš sāka darbu Latvijas Bankā, kur bijis valdes loceklis un atbildējis arī par iepirkumiem.

Rumba ir auditorfirmas «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists un VID vadītāja konkursam pieteicies, jo gribot palīdzēt attīstīt Latvijas tautsaimniecību. «Galvenais pamudinājums ir tas, ka VID ir pietiekoši liela nozīme tautsaimniecības attīstībā un tuvākajos gados mums ir pietiekoši daudz izaicinājumu, IKP neaug, un es ceru, ka, izvēršot noteiktas izmaiņas ieņēmumu dienestā, Latvijas tautsaimniecība varētu augt straujāk un ilgtspējīgāk,» teicis Rumba.

Cīrule gribot mainīt VID darbu, un tam palīdzēšot viņas līdzšinējā pieredze apdrošināšanas kompānijās «Balta» un «Gjensidige Baltija».

Šogad jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai. Pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu