Finanšu ministrija (FM) kopīgi ar lauksaimniecības nozares pārstāvjiem veidos darba grupu, kas pētīs ietekmi uz budžetu, ja tiktu samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, šodien pēc tikšanās ar lauksaimniecības organizāciju pārstāvjiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Viņa norādīja, ka saruna bija konstruktīva. Zemniekiem bija virkne priekšlikumu, kurus viņi no savas puses piedāvāja, papildus jau esošajiem atvieglojumiem. «Teiktu, ka virkne jautājumu vēl ir jārisina, par daļu mēs vienojāmies. Piemēram, izveidot darba grupu, kas pētītu, vai ir iespējams samazināt PVN likmi augļiem un dārzeņiem,» sacīja finanšu ministre.
Reizniece-Ozola teica, ka tāpat pārrunātas iespējas 2017.gadā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) lauksaimniecībā izmatojamai zemei 2016.gada līmenī. FM šādu priekšlikumu nenoraida, taču lēmums paliek pašvaldību ziņā. «Lauksaimniekiem ir jārunā arī ar pašvaldībām, jo nodokļa kāpums lauksaimniecībā izmantotajai zemei ir pakāpenisks. Ir vienošanās, ka vairāku gadu periodā pieaugums fiksēts 10% apmērā, lai tas nebūtu straujš. (..) Ja pašvaldības grib kādus lielākus atvieglojumus, tās ir to tiesīgas darīt,» sacīja finanšu ministre.
Tāpat, pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, puses pārrunāja Ekonomikas ministrijas rosināto obligātās iepirkumu komponentes (OIK) reformu. «Skaidrs, ka, kopējam OIK nesamazinoties, iekšējais sadalījums mainās, tāpēc man lūgums bija arī lauksaimniekiem no savas puses izvērtēt, vai šai reformai nebūs kāda negatīva ietekme uz mazajiem un vidējiem ražotājiem lauksaimniecības nozarē,» teica finanšu ministre.
Savukārt akcīzes nodokļa likmi lauksaimniekiem paredzētajai dīzeļdegvielai nav iecerēts samazināt, sacīja finanšu ministre. «Esošās atlaides paliek iepriekšējā līmenī ar nelielām Zemkopības ministrijas piedāvātām korekcijām,» teica ministre.
Reizniece-Ozola sacīja, ka valdības piešķirtie nodokļu atvieglojumi lauksaimniecības sektorā ir nepieciešami, jo sfēra ir ļoti atkarīga no Eiropas subsīdijām, un, lai arī Latvijas lauksaimnieki saņem finansējumu no Eiropas, tas nav tik mērķtiecīgi novirzāms ražotājiem. Tāpat nozares uzņēmējiem ir jākonkurē ar ražotājiem citās valstīs, kuriem ir lielāks atbalsts. «Man šķiet, ir pareiza zemkopības ministra pieeja, kurš ir lūdzis un valdība ir atbalstījusi nākamajā gadā aptuveni 20 miljonu eiro atbalstu, kas nāktu no valsts budžeta kā atbalsts ražotājiem. Viņi ir tie, kas ir visvairāk cietuši pēckrīzes periodā un ir sankciju skarti,» teica Reizniece-Ozola, piebilstot, ka nozare ir bijusi atkarīga arī no Krievijas tirgus, kurā zaudētos realizācijas apmērus nav iespējams atgūt, ne arī strauji pārorientēties uz citiem tirgiem. Svarīgi ir atbalstu mērķtiecīgi sadalīt.
Biedrības «Zemnieku saeima» valdes locekle Edīte Strazdiņa aģentūrai LETA sacīja, ka PVN likmi lauksaimnieki grib samazināt tieši augļu un dārzeņu sektorā, lai saprastu, cik efektīvi tas strādā. Pretējā gadījumā, samazinot PVN likmi visiem pārtikas produktiem, valsts budžets no tā varētu ciest, ja PVN samazināšana izrādīsies neefektīva. Tāpat augļu un dārzeņu sektorā būtiska problēma ir ēnu ekonomika, kam, samazinot PVN likmi, nozare cer rast risinājumu. «Ja mēs redzam, ka PVN samazināšana ļoti labi strādā, tad, protams, var skatīties tālāk arī uz pārējām nozarēm. (..) Mums ir jāredz arī atdeve, ka tiešām uzlabojas saimniecību situācija, PVN aprite,» teica Strazdiņa.
Viņa sacīja, ka darba grupa plāno vērtēt PVN likmes samazināšanu augļiem un dārzeņiem līdz 5-12%. Vienlaikus viņa piebilda, ka, samazinot PVN likmi no 21% līdz 12%, ietekme uz budžetu būs nebūtiska, vienīgi par 8-9% varētu samazināties produkcijas cenas, kas ir pozitīvi patērētājiem. «Ja likme būs 12%, tad pelēkais sektors neizies no ēnu ekonomikas ārā, bet 5% PVN likmi viņi ir gatavi samaksāt,» teica Strazdiņa.
Biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš sacīja, ka nozare ir gandarīta par ministres pieeju nodokļu atvieglojumiem un redzējumu, kam šādi atvieglojumi ir nepieciešami, lai nozare būtu konkurētspējīga pasaules līmenī.
Jau ziņots, ka lauksaimnieki vairākkārt ir rosinājuši samazināt PVN pārtikai, jo tādējādi paaugstinātos vietējās pārtikas konkurētspēja, salīdzinot ar ievesto produkciju no valstīm, kur PVN likmes ir zemākas. Tāpat lauksaimnieki ir pauduši, ka, samazinot PVN likmes, mazinātos nelegālā tirgus apmēri atsevišķos lauksaimniecības sektoros, piemēram, augļkopībā un dārzeņu audzēšanā.
