No Baltijas optimistiskākie par ienākumu pieaugumu nākamgad ir Igaunijas iedzīvotāji

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

No trim Baltijas valstīm optimistiskākie par savu ienākumu pieaugumu nākamgad ir Igaunijas iedzīvotāji, liecina pēc «SEB bankas» pasūtījuma šovasar veikta Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja.

Latvijas ziemeļu kaimiņi ir optimistiskākie, neskatoties uz to, ka Igaunijā jau vairākus gadus algu kāpums pārsniedz produktivitāti un algu palielināšana strādājošiem notiek uz uzņēmumu peļņas un citu apstākļu rēķina, žurnālistiem sacīja «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Igaunijā vairāk nekā 20% aptaujāto sagaida, ka nākamo 12 mēnešu laikā augs to personīgie ienākumi, tai skaitā aptuveni 7% uzskata, ka ienākumi augs vairāk nekā par 10%.

Latvijā ienākumu kāpumu nākamgad sagaida 15%, bet vairums mūsu valstī aptaujāto jeb aptuveni 60% uzskata, ka nākamā gada laikā nebūs izmaiņu personīgo ienākumu apmērā. Savukārt Lietuvā desmitā daļa aptaujāto, ka tuvākā gada laikā to ienākumi samazināsies, lai arī ekonomistu prognozes liecina, ka valstī gaidāms atalgojuma pieaugums.

No Latvijā aptaujātajiem visoptimistiskākie attiecībā uz ienākumu kāpumu ir gados jauni cilvēki, kas ir pilnīgi loģiski, secināja Rudzītis. Optimistiskāki par ienākumu kāpumu ir tie, kas nodarbināti privātajā sektorā, kas dzīvo laukos vai kādā Vidzemes pilsētā, kā arī uzņēmēji, pašnodarbinātie, studenti un bezdarbnieki. Savukārt prognozes par to, ka ienākumi nepalielināsies vai samazināsies, biežāk pauduši aptaujātie vecumā no 35 līdz 44 gadiem, augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji, kā arī Rīgā dzīvojošie. Rīgā ienākumu kāpumu sagaida 9% aptaujāto, savukārt Vidzemē - 25%.

Aptauja veikta vasarā, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot ap 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

«SEB bankas» aprēķinātais ienākumu gaidu indekss rāda, ka Igaunijā šī indeksa vērtība ir 5,7 punkti, Latvijā 5,3 punkti, bet Lietuvā 4,9 punkti. Šajā indeksā nulle nozīmē, ka ienākumi kritīsies būtiski, pieci punkti apzīmē neitrālu pozīciju, bet desmit punkti liecina, ka ienākumi pieaugs būtiski.

Kā ziņots, pašlaik no Baltijas valstīm lielākā vidējā darba samaksa ir Igaunijā. Šogad otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Igaunijā bija 1163 eiro, Latvijā - 838 eiro, Lietuvā - 772 eiro.

«SEB bankas» ekonomisti prognozē, ka šogad vidējā darba samaksa Lietuvā palielināsies par 7%, Latvijā un Igaunijā - par 5,1%. Savukārt 2017.gadā Lietuvā prognozēts 6% darba samaksas pieaugums, Latvijā - 4% kāpums, bet Igaunijā - 4,7% palielinājums.

Pagājušajā gadā Lietuvā vidējā darba samaksa auga par 5,1%, Latvijā - par 6,8%, bet Igaunijā - par 6%.

Taču «SEB bankas» veiktajā Baltijas valstu iedzīvotāju aptaujā 25% Lietuvas iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tiem samazinājušies ienākumi. Tas ir pārsteidzoši, secināja Rudzītis. Viņš pieļāva, ka skaidrojums šai tendencei varētu būt tas, ka Lietuvā minimālās algas palielinājums ir noticis «uz papīra», proti, papildu nodokļu maksājumi varētu būt atrēķināti no reālajiem strādājošo ienākumiem.

«SEB bankas» veidotais ienākumu izmaiņu indekss Lietuvā ir 4,7 punkti, Latvijā - 4,7 punkti, Igaunijā - 5,6 punkti. Ienākumu izmaiņu indeksā nulle punkti nozīmē, ka ienākumi kritušies būtiski, pieci punkti norāda uz neitrālu pozīciju, bet desmit punkti rāda, ka ienākumi būtiski auguši.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu