«Eurostat»: Latvijā otrajā ceturksnī otrs lielākais valsts parāda kāpums ES

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Latvijā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bija otrs lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (ES), liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Latvijā otrajā ceturksnī gada griezumā valdības parāds pieauga par 3,7 procentpunktiem. Lielāks kāpums reģistrēts vien Grieķijā, kur tas palielinājies par 9,7 procentpunktiem.

Lietuvā valsts parāds šajā periodā pieauga par 2,6 procentpunktiem, un tas bijis piektais straujākais kāpums starp ES dalībvalstīm, bet Igaunijā tas samazinājies par 0,5 procentpunktiem.

Kopumā otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu pirms gada valsts parāda attiecība pret IKP pieauga 13 ES dalībvalstīs, bet 15 valstīs reģistrēts kritums.

Lielākais valsts parāda kritums šajā periodā reģistrēts Īrijā (-13 procentpunkti), Nīderlandē (-3,3 procentpunkti) un Ungārijā (-3,2 procentpunkti).

Ceturkšņa izteiksmē valsts parāda pieaugums otrajā ceturksnī reģistrēts arī 13 ES valstīs, bet 15 valstīs tas saruka.

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem lielākais valdības parāda pret IKP pieaugums reģistrēts Grieķijā (+3,1 procentpunkts), Portugālē (+2,8 procentpunkti) un Latvijā (+2,6 procentpunkti).

Lielākais valsts parāda kritums šajā periodā reģistrēts Somijā (-2,7 procentpunkti), Īrijā (-2,6 procentpunkti) un Ungārijā (-2,6 procentpunkti).

Lietuvā valsts parāds otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trīs mēnešiem, pieaudzis par 0,1 procentpunktu, bet Igaunijā tas sarucis par 0,5 procentpunktiem.

«Eurostat» jaunākie dati rāda, ka otrajā ceturksnī Latvijā valsts parāda attiecība pret IKP bija piektā zemākā ES un atbilda 38,9% no IKP.

Zemāka nekā Latvijā vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP pirmajā ceturksnī bija Igaunijā (9,7%), Luksemburgā (22%), Bulgārijā (29,4%) un Rumānijā (36,7%), bet nedaudz lielāka tā bijusi Čehijā (39,8%) Lietuvā (40,1%).

Savukārt lielākā valsts parāda attiecība pret IKP otrajā ceturksnī bija Grieķijā (179,2%), Itālijā (135,5%) un Portugālē (131,7%).

ES lielākajā ekonomikā Vācijā valsts parāds pirmajā ceturksnī bija 70,1% no IKP, kas bija par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējos trīs mēnešos.

ES vidēji valstu parāds jūnija beigās bija sarucis līdz 84,3% no IKP pretstatā 87,5% no IKP 2015.gada otrā ceturkšņa beigās. Savukārt 19 valstu veidotajā eirozonā tas samazinājies no 92,1% līdz 91,2% no IKP. Ceturkšņa izteiksmē valsts parāds ES sarucis par 0,2 procentpunktiem, bet eirozonā - par 0,1 procentpunktu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu