Pieteikties konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu motivēja pārliecība par spēju palīdzēt VID mainīties, sacīja Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāts Andris Ņikitins.
Taujāts, kā vērtē savas izredzes tikt apstiprinātam amatā, Ņikitins sacīja, ka šīs izredzes vērtē ļoti labi un tieši tāpēc ir pieteicies konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu.
«Galvenā motivācija pieteikties konkursam bija pārliecība, ka varu palīdzēt VID mainīties. To no ārpuses neviens nepaveiks, tas jādara pašam VID no iekšienes, un man ir liela pieredze dažādu iestāžu reorganizācijā un reputācijas uzlabošanā sabiedrības acīs,» skaidroja Ņikitins.
Viņaprāt, iepriekšējās VID vadītājas Ināras Pētersones sāktās reformas vērtējamas pozitīvi un viņa bijusi spējīga tās paveikt līdz galam.
«Protams, katrs mēs esam tikai cilvēks un pieņemam tādas izvēles, kādas šķiet pareizākas,» Pētersones aiziešanu no amata vērtēja Ņikitins.
«VID ir svarīgs nodokļu sistēmas elements, un tad, ja šis elements nav savests kārtībā, mēs virzāmies uz kraujas malu. Sabiedrībā arvien vairāk zūd motivācija godprātīgi maksāt nodokļus, tāpēc jābūt vēlmei to mainīt. Vērtēju situāciju ap VID un sapratu, ka varu reformēt iestādi,» skaidroja Ņikitins.
Viņš norādīja, ka gadījumā, ja tiks iecelts VID ģenerāldirektora amatā, viņam būs divas prioritātes -
godprātīgas un brīvprātīgas nodokļu nomaksas veicināšana, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un atvieglojot nodokļu nomaksu, kā arī ēnu ekonomikas apkarošana, vairāk pievēršoties skaidrojošajam un preventīvajam darbam ar nodokļu maksātājiem.
«Ļoti jādomā par to, kā atvieglot un vienkāršot nodokļu nomaksu, jo 95% nodokļu maksātāju ir mazie uzņēmumi, kuriem pašreizējā nodokļu nomaksas sistēma rada lielu administratīvo slodzi, kas samazina šo uzņēmumu jaudu tiešajā uzņēmējdarbībā,» skaidroja Ņikitins.
Viņaprāt, brīvprātīgu nodokļu nomaksu varētu veicināt, mainot nodokļu politiku un normatīvos aktus, kuri regulē nodokļu nomaksu. Pie šī jautājuma VID būtu jāstrādā kopā ar Finanšu ministriju, Ministru kabinetu un Saeimu.
«Savukārt ēnu ekonomika barojas no tā, ka arvien vairāk cieš brīvprātības princips nodokļu maksāšanā. Jo mazāka brīvprātība, jo lielāka ēnu ekonomika, bet uzņēmēji bieži vien nesaprot, ka, aizejot ēnu sektorā, viņi apzog ne tikai valsti, bet arī paši sevi. Pret to var līdzēt tikai skaidrojošais darbs, tāpat jāturpina VID analītiskā darba attīstība, akcentējot preventīvās, nevis represīvās metodes,» stāstīja Ņikitins.
Tāpat Ņikitins sola turpināt VID sāktās organizatoriskās reformas, piemēram, Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, jo tas uzlabotu izmeklētāju darba kapacitāti.
«Jāveic reforma arī atalgojuma sistēmā, balstot to uz trīs vaļiem - kompetenci, cilvēka attīstības spēju un talantiem, kā arī darba efektivitāti un sasniegto rezultātu. Nepieciešamas pārmaiņas arī VID attieksmē pret sabiedrību, VID stratēģija jābalsta uz sadarbību ar sabiedrību. VID ir jāuzticas sabiedrībai, jārespektē sabiedrības viedoklis, tajā pašā laikā jāspēj izskaidrot sabiedrībai savu rīcību, piemēram, ēnu ekonomikas mazināšanā,» norādīja Ņikitins.
Viņš piebilda, ka apstiprināšanas gadījumā viņa mērķis būs arī VID darbības efektivitātes uzlabošana, samazinot administratīvos izdevumus uz vienu iekasēto eiro.
Jau ziņots, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti.
VID ģenerāldirektora amata pretendentu izvērtēšana norisināsies līdz 1.novembrim.
VID ģenerāldirektora konkursa trešajai kārtai izvirzīti Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.
Kā iepriekš ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga», Ņikitins ir Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks, kurš savulaik bijis «Rīgas miesnieka» valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis AS «Nordeka» un AS «Balta». 2004.gadā viņš sāka darbu Latvijas Bankā, kur bijis valdes loceklis un atbildējis arī par iepirkumiem.
Rumba ir auditorfirmas «Deloitte Latvia» nodokļu plānošanas speciālists un VID vadītāja konkursam pieteicies, jo gribot palīdzēt attīstīt Latvijas tautsaimniecību. «Galvenais pamudinājums ir tas, ka VID ir pietiekoši liela nozīme tautsaimniecības attīstībā un tuvākajos gados mums ir pietiekoši daudz izaicinājumu, IKP neaug, un es ceru, ka, izvēršot noteiktas izmaiņas ieņēmumu dienestā, Latvijas tautsaimniecība varētu augt straujāk un ilgtspējīgāk,» teicis Rumba.
Cīrule gribot izmainīt VID darbu, un tam palīdzēšot viņas līdzšinējā pieredze apdrošināšanas kompānijās «Balta» un «Gjensidige Baltija».
Šogad jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai. Pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.
