Ceturtdienas vakariņu laikā ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu daudz ticis diskutēts par enerģētisko drošību, šodien atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis - ticis runāts par «Rail Baltica», kas abu prezidentu ieskatā ir nozīmīgs visām Baltijas valstīm; kā arī apspriests Krievijas gāzesvada projekts «Nord Stream 2», lai transportētu gāzi uz Vāciju pa Baltijas jūras gultni, kopīgi secinot, ka tam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma, atzina prezidents.
Savukārt runājot par «Nord Stream 2» gāzesvadu, Vējonis sacīja, ka abu prezidentu ieskatā tas neatbilst Eiropas Savienības (ES) enerģētikas savienības mērķiem un principiem.
«Tam nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Tas vairāk izskatās pēc ģeopolitiska projekta, lai gāzes plūsmas pavirzītu no dienvidiem un ziemeļiem,» izteicās Vējonis.
Jau vēstīts, ka ES valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savās enerģijas vajadzībās gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas.
Eiropas Komisija norādījusi, ka «Nord Stream» gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.
Krievijas valsts dabasgāzes koncerns «Gazprom», Lielbritānijas un Nīderlandes grupa «Shell», Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi «Uniper» un «Wintershall» pērn jūnijā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu «Nord Stream 2» Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā «Nord Stream», un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.
