Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā ir pozitīvs

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: DOMINIC STEINMANN / KEYSTONE FILE

Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, konservatīvo un sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā ir pozitīvs, liecina publiskotā informācija par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem.

Astoņu aktīvo ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā šodien ir robežās no 2,88% līdz 6,69%, astoņu konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums ir no 1,09% līdz 5,72%, bet četru sabalansēto - no 2,99% līdz 5,21%.

No aktīvajiem ieguldījumu plāniem lielāko ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības «INVL Asset Management» pārvaldītais pensiju plāns «INVL Ekstra 16+», kura ienesīgums ir 6,69%, kam seko «Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» pārvaldītais pensiju plāns «Gauja», kura ienesīgums ir 5,3%, un «DNB Asset Management» pārvaldītais «DNB aktīvais ieguldījumu plāns», kura ienesīgums ir 4,23%.

Joprojām populārākais no aktīvajiem ieguldījumu plāniem ir «Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» aktīvais ieguldījumu plāns «Dinamika», kuram ir 412 588 dalībnieki (2015.gada beigās - 416 992 dalībnieki). Ieguldījumu plāna «Dinamika» ienesīgums gada laikā ir 2,88%, kas ir mazākais starp aktīvajiem ieguldījumu plāniem.

Otrs populārākais ir «SEB Wealth Management» pārvaldītais «SEB aktīvais plāns», kuram pievienojušies 132 074 dalībnieki (131 957 dalībnieki). Šī pensiju plāna ienesīgums gada laikā ir 3,96%, kas ir ceturtais lielākais starp aktīvajiem ieguldījumu plāniem. Savukārt trešais populārākais ieguldījumu plāns, kuram pievienojušies 131 878 dalībnieki (128 203 dalībnieki), ir «CBL Asset Management» pārvaldītais ieguldījumu plāns «CBL aktīvais ieguldījumu plāns». Šī pensiju plāna ienesīgums gada laikā ir 3,15%, kas ir otrais mazākais starp aktīvajiem ieguldījumu plāniem.

No astoņiem konservatīvajiem ieguldījumu plāniem lielākais ienesīgums gada laikā ir «Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» pārvaldītajam ieguldījumu plānam «Daugava» - 5,72% -, savukārt mazākais ienesīgums ir «Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības» pārvaldītajam ieguldījumu plānam «Stabilitāte» - 1,09% -, kas joprojām ir populārākais konservatīvais ieguldījumu plāns - tam pievienojušies 114 258 dalībnieki (2015.gada beigās - 110 587 dalībnieki).

Savukārt starp četriem sabalansētajiem ieguldījumu plāniem lielākais ienesīgums gada laikā ir «INVL Asset Management» pārvaldītajam ieguldījumu plānam «INVL Komforts 47+» - 5,21% -, bet mazākais ienesīgums ir «DNB Asset Management» pārvaldītajam pensiju plānam «DNB sabalansētais ieguldījumu plāns», kura ienesīgums ir 2,99%.

Valsts fondētos pensiju līdzekļus pārvalda septiņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, piedāvājot 20 ieguldījumu plānus, tostarp astoņus konservatīvos ieguldījumu plānus, četrus sabalansētos un astoņus aktīvos ieguldījumu plānus.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu